Kur būtu izdevīgi ieguldīt naudu 2018. gadā?
Uzkrājumi

Kur būtu izdevīgi ieguldīt naudu 2018. gadā?

Latvijā vēl arvien lielākā daļa brīvo līdzekļu tiek glabāti kontā vai banku depozītos, kas šobrīd zemo procentu likmju dēļ neko nepelna. Kur un kā ieguldīt, lai nauda ne tikai stāvētu, bet arī pelnītu?

Konsultē Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Prognozes liecina, ka pasaules ekonomikā 2018. gadā gaidāma izaugsme. Jau šobrīd gandrīz visas pasaules valstis uzrāda iekšzemes kopprodukta pieaugumu, un tiek lēsts, ka šogad būs vērojama straujākā izaugsme pēdējo septiņu gadu laikā. “Lielākie riski tiek saistīti ar ģeopolitiku un augsto parādu līmeni – valdību parādu eirozonā, uzņēmumu kredītiem Ķīnā un mājsaimniecību kredītiem Norvēģijā un Zviedrijā. Attiecīgi depozītu procentu likmes vēl kādu laiku saglabāsies zemas, savukārt inflācija pieaugs. Iepriekšējos gados inflācija Latvijā turējās 0,1–0,2% robežās, savukārt 2017. gadā tā bija tuvu 3%, un šogad tā varētu būt pat jau 3,5–4% apmērā. “Tas nozīmē, ka naudai, kas atrodas norēķinu kontā vai depozītos, jau 2017. gadā mazinājās pirktspēja, un šogad šī tendence turpināsies. Un, ja depozītu procentu likmes ir ļoti zemas un nauda vienkārši stāv kontā, tā neko nepelna un inflācijas dēļ pat kaut ko zaudē,” saka Swedbank eksperts Kristaps Kopštāls, atzīmējot, ka citās attīstītajās valstīs – Ziemeļamerikā un Rietumeiropā – cilvēki vairāk iegulda apdrošināšanas, pensijas uzkrājumos, vērtspapīros, jo tā ir iespēja nopelnīt papildus un vairot turīgumu.

Kā var ieguldīt finanšu tirgos?

“Ar ieguldījumiem finanšu tirgos visbiežāk saprotam ieguldījumus uzņēmumu akcijās, proti, jūs nopērkat tādu uzņēmumu daļas, kuru akcijas tiek tirgotas biržā, un tiešā vai netiešā veidā kļūstat par šo uzņēmumu akcionāriem. Ja uzņēmumam klājas labi un uzņēmuma vērtība aug, arī jūsu ieguldījums kļūst vērtīgāks, turklāt parasti uzņēmumi izmaksā arī dividendes. Otrs ieguldījumu veids finanšu tirgos ir obligācijas jeb parādzīmes, kad naudas līdzekļi tiek aizdoti kādam uzņēmumam vai valstij, tādējādi jūs kļūstat par šo valstu vai uzņēmumu kreditoriem, saņemat par to procentus un termiņa beigās atgūstat arī sākotnējo ieguldījumu,” skaidro Kristaps Kopštāls.

Šādus ieguldījumus cilvēks var veikt pats vai arī uzticēt to bankai kā pārvaldniekam, kas piedāvā jau gatavas ieguldījumu stratēģijas un portfeļus. Tas nozīmē, ka pašam nav nemitīgi jāseko tirgus pārmaiņām, bet to dara pārvaldnieks. Šie gatavie risinājumi ir ērti pieejami internetbankā, un ieguldījumu summa var būt gan daži desmiti eiro, gan simti un tūkstoši. Tiek piedāvāta iespēja regulāriem ieguldījumiem vai automātiskiem maksājumiem, kad katru mēnesi noteikta summa tiek ieskaitīta izvēlētajā stratēģijā. Turklāt šīs stratēģijas tiek piedāvātas arī risinājumiem, par kuriem iespējams saņemt ikgadējos nodokļu atvieglojumus, piemēram, pensiju 3. līmenim vai uzkrājumam ar dzīvības apdrošināšanu.

Izdevīgi noguldīt un saņemt nodokļu atmaksu

No šī gada valsts atbalsts uzkrājumu veidošanā pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu ir pieejams kā 20% IIN atmaksa par privāti veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas vai 4000 eiro. “Taču papildu iemaksas iepriekš minētajos risinājumos var veikt arī ar darba devēja starpniecību, un arī šīm iemaksām tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, turklāt darba devēja iemaksām ir atsevišķs iemaksu limits 10% no bruto algas bez summārā limita. Līdz ar to uzkrāt un izmantot nodokļu atvieglojumus var, veicot iemaksas gan privāti, gan ar darba devēja starpniecību,” kā iespējamu risinājumu algu saņēmējiem piedāvā Kristaps Kopštāls.

Pastāv arī riski

“Akciju tirgi pēdējos gados ir būtiski pieauguši, dodot iespēju ieguldītājiem nopelnīt. Lai arī akciju novērtējums šobrīd ir būtiski palielinājies, nav izslēgts, ka kāpums var turpināties. Tam par labu spēlē ekonomikas kopējā izaugsme, uzņēmumu labie peļņas rādītāji un fiskālie un monetārie stimuli. Taču ir taisnība, ka ieguldījumiem finanšu tirgos ir arī riski, it īpaši ģeopolitiskie,” saka Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Trīs lietas, ko ņemt vērā, veicot ieguldījumus finanšu tirgus nenoteiktības apstākļos, būtu:

  • diversifikācija – piemēram, izvēloties gatavus ieguldījumu portfeļus, būs iespēja nepalaist garām kopējo tirgus kāpumu un vienlaikus samazināt risku neveiksmīgi ieguldīt vienā vērtspapīrā,
  • atbilstošas stratēģijas izvēle – īstermiņā tie būtu mierīgāki ieguldījumi, ilgtermiņā – var raudzīties aktīvāku ieguldījumu virzienā,
  • ieguldījumu veikšanas regularitāte – samazinās risku, ka ieguldījumi veikti nelaikā, un dos iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām tirgus kritumu brīžos.

“Gatavie banku ieguldījumu portfeļi nodrošina gan diversificētus ieguldījumus, gan piedāvā atbilstošas stratēģijas, gan arī ļauj uzkrāt ar regulārām iemaksām,” stāsta finanšu eksperts.

Nekustamais īpašums kā ieguldījums nākotnei

Arī pārdomāta nekustamā īpašuma iegāde var būt labs ieguldījums ilgtermiņā, īpaši šobrīd, kad ir tik zemas un draudzīgas procentu likmes kredītu ņēmējiem. Tiesa gan, jāņem vērā, ka laika gaitā procentu likmes var mainīties, ja Eiropas Centrālā banka sāks celt procentu likmes. “Latvijā nekustamā īpašuma cenas ir zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tās vēl arvien nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni, taču, augot ekonomikai, varētu pieaugt arī nekustamā īpašuma cenas,” saka Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs. Izvērtējot nekustamo īpašumu kā investīciju objektu, viņš iesaka izanalizēt, kāds ir nekustamā īpašuma stāvoklis un kā tā vērtība varētu mainīties nākotnē. Tāpat jāņem vērā iespējamā iedzīvotāju migrācija nākotnē, piemēram, daļa iedzīvotāju varētu pārcelties no Rīgas uz netālu esošajām apdzīvotajām vietām, tirgus piesātinājums katrā no īpašumu segmentiem, īres tirgus specifika, nodokļu, juridiskie un citi aspekti.

Šābrīža tendences nekustamo īpašumu tirgū

  • Latvijā lielākā daļa (~70%) darījumu joprojām notiek sērijveida dzīvokļu segmentā, bet aizvien pieaug jauno projektu attīstība un pārdošanas apjomi, jo īpaši ekonomiskajā segmentā – dzīvokļos ar pārdošanas cenu līdz 1600 eiro/m2.
  • Jauno projektu tirgū aktīvi tiek pieteikti aizvien jauni projekti, kā arī pieaug dzīvokļu rezervāciju skaits jaunajos projektos jau būvniecības gaitā.
  • Salīdzinot ar Baltijas valstu tirgus, aktivitāte Latvijā ir salīdzinoša zemāka. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un tai sekojošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, redzam potenciālu izaugsmei.
  • Salīdzināmu jauno projektu cenas Rīgā ir par 15–25% zemākās nekā Tallinā un Viļņā.
  • Jauno projektu tirgus Rīgā ir vērtējams kā sabalansēts, proti, jaunceļamo dzīvokļu skaits ir samērīgs attiecībā pret pārdošanas apjomiem. Izņēmums ir ekskluzīvais segments (pārdošanas cena virs 2500 EUR/m2), kur ir redzams izteikts pārsātinājums, proti, piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits būtiski pārsniedz darījumu apjomus.

Vēsturiskie rezultāti negarantē līdzīgu rezultātu nākotnē.