Karjera

Cik reāli ir mainīt profesiju pusmūžā?

Eksperti prognozē, ka, robotiem spējot paveikt arvien vairāk cilvēku darbu, mums neatliks nekas cits, kā vairākas reizes mūžā mainīt profesiju. Cik viegli to izdarīt 40, 50 vai pat 60 gados?

Profesijas maiņa pēc 40 notiek jau patlaban. Kā stāsta Ilona Kalēja, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Apmācību daļas karjeras konsultante, visbiežāk tas notiek veselības stāvokļa dēļ. Jo ap 40 gadu vecumu cilvēki var sākt saskarties ar arodslimību radītajām grūtībām. Piemēram, grāmatvede, kas ilgus gadus strādājusi ar datoru, ir spiesta mainīt profesiju, jo viņai ir parādījušās hroniskas acu slimības.

Otrs iemesls, kāpēc cilvēki maina profesiju pusmūžā, – lai strādātu savu sirdsdarbu. Iespējams, pirmā mūža puse ir veltīta darbam, lai apmierinātu ģimenes vajadzības un īstenotu mērķus saistībā ar bērnu izaudzināšanu. Kad tas paveikts, vecākiem parādās brīvāka iespēja personīgo interešu attīstīšanu apvienot ar atalgotu darbu.

Pārkvalificēšanos var un vajag izmantot arī tad, ja jaunībā, piemēram, ģimenes apstākļu dēļ, nav bijusi iespēja iegūt augstāko vai profesionālo izglītību. Neņemot vērā jau uzkrāto darba pieredzi, šiem cilvēkiem var būt grūti atrast darbu, jo ar vidējo izglītību labu iespēju ir mazāk.

Ilona Kalēja min arī tādus gadījumus, ka cilvēki ap 40 gadu vecumu sūdzas par ikdienas rutīnu un domā, ka viņiem ir pienācis laiks mainīt profesiju. Savukārt, aprunājoties ar karjeras konsultantu, izrādās, ka viņiem drīzāk ir nepieciešams padomāt par karjeras izaugsmi, pienākumu maiņu vai lielākas atbildības uzņemšanos.

Cik viegli 40 gados visu sākt no jauna?

Ap 40–50 gadu vecumu no jauna uzsākt mācības ir vieglāk tiem, kas gadu gaitā nav zaudējuši prasmi un vēlmi mācīties vai arī skaidri saprot, ka bez mācīšanās gluži vienkārši nevarēs iztikt.

Turpmākais ir atkarīgs no cilvēka apņēmības un mērķtiecības. Bieži vien pēc kursu beigšanas cilvēki iet mācību praksē. No paša praktikanta attieksmes pret darbu ir daudz kas atkarīgs – parādot sevi no labākās puses, ir iespējams uzņēmumā strādāt arī uz pastāvīgu laiku.

Būtisks aspekts, mainot profesiju, ir apzināties, ka karjera sākas it kā no jauna. Par spīti iepriekš uzkrātajai darba pieredzei, ir jābūvē cits profesionālais ceļš. Tas nozīmē, ka var nākties sākt ar zemāku atalgojumu, vienkāršākiem darba uzdevumiem, kā arī mazāku atbildības līmeni. „Taču viss lielais sākas ar mazām lietām,” iedrošinoši saka Ilona Kalēja.

40 gados kļuva par karjeras konsultanti

Agnese Megne, 41 gads (attēlā), pirms četriem gadiem nokļuva profesionālajā un personības attīstības krīzē. Darbavieta, kurā bija ielikta sirds un dvēsele, pēc 16 gadu aktīvas darbošanās vairs nesniedza gandarījumu, parādījās pienākumi, ar kuriem Agnese netika galā. Turklāt papildu sarežģījumi uzradās arī ģimenē. Pēc lēmuma pieņemšanas par aiziešanu no darba gan sekoja emocionāli sarežģīts dzīves posms. „Pilnīgs apjukums, neziņa, ko darīt tālāk, savas identitātes pazaudēšana. Katru dienu sarakstiņš, ko vairs negribētu darīt, auga arvien garāks, bet vietā nekas nenāca. Likās, ka esmu tāda vienīgā visā pasaulē.” Agnese sāka meklēt informāciju internetā par līdzīgiem gadījumiem, līdz uzdūrās aprakstam par profesiju – karjeras konsultants.

„Sapratu, ka tas ir tieši tas, ko turpmāk vēlos darīt, – palīdzēt citiem cilvēkiem, kuri ir apjukuši savā profesionālajā dzīvē un nezina, ko tālāk darīt.” Sekoja mērķtiecīga atbilstošas izglītības iegūšana, un nu jau Agnesei ir savs uzņēmums, kas sniedz cilvēkiem pakalpojumus piemērotākā aroda atrašanai.

Pārmaiņu laikā Agnese gan izmantoja NVA bezdarbnieka statusu (saņēma pabalstu, apmeklēja angļu valodas kursus), gan paļāvās uz ģimenes sniegto atbalstu. Lai arī laiks bijis grūts, Agnese saka: „Ticu, ka viss, kas ar mums notiek, ir vislabākais, kas var konkrētajā brīdī notikt, pat tad, ja mums pašiem tā nešķiet. Jo mēs neredzam kopējo dzīves bildi, lai pārliecinātos, ka šī pieredze mums noteikti būs vajadzīga nākotnē. Profesijas maiņa un dzīves grūtie brīži ir izcils laiks sirds izaugsmei – vērtību pārvērtēšanai, dzīves jēgas apcerēšanai un savas dzīves inventarizācijai.”

No agronomes par bērnudārza audzinātāju

Maija (59) ap četrdesmit gadu vecumu no agronomes pārtapa par pirmsskolas pedagogu. „Vienu dienu maisīju kūdras kaudzi un sev jautāju – vai tāpēc es gāju mācīties, lai līdz mūža galam kūdru jauktu?” Tā kā jaunībā Maija jau bija iemēģinājusi roku auklītes darbā un zināja, ka viņai patīk darbs ar bērniem, viņa drosmīgi devās īstenot savas jaunās profesionālās intereses pirmsskolas izglītības iestādē. Profesijas maiņa notika pakāpeniski, nepieciešamo pedagoģisko izglītību iegūstot, jau strādājot bērnudārzā. Darba maiņu ietekmēja arī citi sadzīviski faktori – bērnudārzs atradās tuvāk dzīvesvietai, darba grafiks atļāva vairāk būt mājās ar bērniem, kā arī organismam bija nepieciešams atpūsties no smagumu nešanas, strādājot siltumnīcā vai uz lauka. Tagad Maija ir ļoti gandarīta, jo šajā darbā viņa var kopā ar bērniem īstenot dažādas radošas idejas un attīstīt savas intereses rokdarbu jomā. Vasarā Maija tiek aicināta vadīt radošās nodarbības dažādās bērnu nometnēs. Bet agronomes zināšanas lieti noder, kopjot savu privāto dārzu.

Arī 56 gados var mācīties lietvedību

Lilija (56) pabeidza tehnikumu un savu karjeru sāka kā vieglās rūpniecības tehnologs, tad ilgus gadus strādāja Latvenergo. Šajā darbavietā 22 gadu laikā viņas pienākumi mainījās no darba ražošanā līdz lietvedībai un administratīvam darbam transporta nodaļā, katru reizi apmācībās apgūstot amatam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Tad pienāca brīdis, kad uzņēmumā sākās restrukturizācija. Pārmaiņas nāca kā zibens spēriens, nesot līdzi arī nepatīkamas emocijas.  Ar jaunajiem noteikumiem Lilija nebija mierā, tādēļ nācās meklēt jaunu darbavietu. Tajā brīdī viņai bija jau 44 gadi un situācija darba tirgū – ne visai labvēlīga. Pēc grūta un neziņas pilna gada Lilija atrada darbu privātā transporta firmā, tad – lielā mazumtirdzniecības uzņēmumā strādāja par preču pieņēmēju, jau uzņēmumā apgūstot visas nepieciešamās noliktavas programmas. Vēlāk pārgāja strādāt uz elektronikas preču ražošanas uzņēmumu, arī tur mācoties no jauna ļoti daudz ko līdz šim nezināmu. Tagad Lilija atkal ir darba meklējumos.

”Šajā vecumā atrast darbu ir diezgan sarežģīti. Lai gan jau ir liela pieredze, ir darbavietas, kas labāk izvēlas gados jaunus cilvēkus.”

Šoreiz Lilija ir izmantojusi NVA piedāvāto diagnosticējošo testu piemērotākā profesionālā virziena noteikšanai, un drīzumā četrus mēnešus mācīsies lietvedību. Lai arī Lilija ģimenes apstākļu dēļ savulaik neieguva augstāko izglītību, viņas gatavība arvien mācīties ko jaunu ir palīdzējusi atrast jaunas darbavietas, un tas var būt viens no noteicošajiem faktoriem arī patlaban.

Kā iespējams mainīt profesiju?

  • Viens no variantiem, ko piedāvā valsts, ir reģistrēties NVA kā bezdarbniekam un saņemt bezmaksas atbalsta pakalpojumus – individuālu tikšanos ar karjeras konsultantu, diagnosticējošo testu veikšanu jauna profesionālā virziena noteikšanai, kā arī īstenot konkrētas profesijas izvēli, ņemot vērā cilvēka līdzšinējo izglītību, pieredzi un personību. Kad tas izdarīts, ir iespējams pieteikties un iziet valsts apmaksātus kursus jaunās profesijas apgūšanai.
  • Ja cilvēks kādu iemeslu dēļ nevēlas reģistrēties bezdarbnieka statusā, jo, piemēram, nav gatavs uzreiz aiziet no darba, viņam bez maksas ir pieejama tikšanās ar karjeras konsultantu, diagnosticējošo testu veikšana, kā arī bezmaksas konsultācijas CV un motivācijas vēstuļu sastādīšanā.
  • Tāpat NVA piedāvā tiem cilvēkiem, kam tas nepieciešams, bez maksas apgūt vai paaugstināt valsts valodas prasmes līmeni valsts valodas apmācības kursos.
  • NVA piedāvā arī 1–4 dienu ilgus konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus par citām tēmām (lekciju un semināru klāsts ir ļoti plašs), un tie ir pieejami visiem, kas ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā.
  • Ilona Kalēja stāsta, ka cilvēki patlaban aktīvi izmanto iespējas savu zināšanu un prasmju papildināšanai, piemēram, uzņēmējdarbības un digitālajā jomā, komunikācijas prasmju uzlabošanā, problēmsituāciju risināšanā, sevis pasniegšanas prasmju trenēšanā u. c.
  • Dažkārt arī cilvēkiem, kuri strādā labi apmaksātu un prestižu darbu, var būt tā, ka darbs nesniedz pilnīgu gandarījuma sajūtu un var rasties vēlme attīstīt vēl kādas prasmes vai, piemēram, iesaistīties kādas labdarības organizācijas darbā, lai gūtu lielāku dzīves piepildījumu. Arī tad iespējams vērsties pēc konsultācijas NVA.
  • Vairāk informācijas meklē nva.gov.lv.