Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Lielākajā daļā Eiropas valstu apstrādes rūpniecība pērn un arī šobrīd ir viens no vājākajiem ekonomikas posmiem. Piemēram, eiro zonā apstrādes rūpniecība novembrī bija par nepilniem 7% vājāka nekā gadu iepriekš. Turklāt aptaujas rāda, ka zemākais punkts, ļoti iespējams, vēl nemaz nav sasniegts. Dzīves dārdzība, augstās procentu likmes, pēc pandēmijas patēriņa struktūras maiņa par labu pakalpojumiem – tas viss ir nelabvēlīgi ietekmējis pircēju spēju un vēlmi iegādāties preces.
- Latvijas apstrādes rūpniecībai ir būtisks gan vietējais, gan ārvalstu pircējs, abos gadījums pieprasījums ir novājināts.
Attiecīgi arī nozares sniegums 2023. gadā ir bijis blāvāks nekā iepriekšējos divos gados. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi decembrī bija par sezonāli izlīdzinātiem 0.2% mazāki nekā novembrī, bet tomēr par kalendāri koriģētiem 1.4% lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt 2023. gadā kopumā nozares produkcija saruka par 4.5%. Augsto cenu ietekmē kritums apgrozījumā ir mazāks nekā apjomos, proti par 2%. Ja apgrozījums vietējā tirgū pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tad ražotāju apgrozījums eksporta tirgos saruka par 3%.
Latvijas apstrādes rūpniecībā un arī preču eksportā būtisku lomu ieņem ar būvniecības nozari un mājokļu labiekārtošanu saistītas preces. Tieši šajā apstrādes rūpniecības daļā pērn arī bija vērojams būtiskākais kritums. Lielāka ražošanas koncentrēšana šajās nozarēs nozīmē, ka Latvijas ražošana un eksports ir vairāk pakļauti procentu likmju svārstību ietekmei, pie tam vairāk ārvalstīs nekā pie mums. Laikā, kad procentu likmes ir augstas, nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības aktivitāte parasti mazinās, tas pats notiek arī ar pieprasījumu pēc saistītajām precēm. Lai gan Latvijā būvniecība pērn auga, pieprasījuma kritumu redzējām vairākās mūsu tirdzniecības partnervalstīs, un tas būtiski kavē vietējo ražošanu.
- Kokapstrāde, kas veido aptuveni trešo daļu no apstrādes rūpniecības izlaides, pērn saruka par 7.8%. Šīs nozares jaudu noslodze ir sarukusi līdz līmenim, kādu to pēdējo reizi redzējām 2010.gadā.
Eiropas Komisijas uzņēmumu aptauju dati janvārī rāda, ka kokapstrādes uzņēmumu vērtējumā pasūtījumu apjoms nav pietiekams, taču pagājušā gada beigās un šī gada sākumā ir pārsteidzoši spēcīgi uzlabojušās eksporta pasūtījumu gaidas. Iespējams, ka jau šobrīd tas ir lielākas izlaides priekšvēstnesis, bet, iespējams, arī tikai īslaicīgs optimisma uzplaiksnījums.
Ekonomikas biznesa cikls šķiet mazāk ir ietekmējis tādas apstrādes rūpniecības apakšnozares kā pārtikas produktu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Ļoti iespējams, ka sniegumam palīdz iepriekš veiktas investīcijas. Šīs nozares pērn produkcijas izlaidi audzēja.
- Neskatoties uz to, ka ceturtais ceturksnis apstrādes rūpniecībai bija labāks par iepriekšējo, noturīgu izaugsmi nozarei šī gada pirmajā pusē neprognozējam.
Jāņem vērā, ka puse ražošanas uzņēmumu šī gada sākumā joprojām saskaras ar nepietiekamu pieprasījumu. Turklāt šis īpatsvars ir audzis, salīdzinot ar pērnā gada beigām. Aptaujās par pasūtījumu gaidām šī gada sākumā gan parādās neliels optimisms. Laiks rādīs, vai tas būs noturīgs. Šobrīd to drīzāk interpretējam, kā zīmi, ka apstrādes rūpniecības izlaide stabilizējas un, visticamāk, zemākais punkts ir tuvu vai jau garām. Būtiskāku izaugsmi prognozējam otrajā pusgadā, kad procentu likmju samazināšana sāks iekustināt mūsu tirdzniecības partneru ekonomikas. Izaugsmes apmēru ietekmēs arī uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajos tirgos, kas, spriežot pēc krituma eksporta tirgus daļās pērn, ir sašķobījusies. Pieprasījumam atgūstoties, kļūs skaidrs, vai konkurētspējas kritums būs bijis īslaicīgs, vai arī tas ierobežos apstrādes rūpniecības atkopšanās apmērus.
