Uzkrājumi

Kā izvēlēties piemērotāko pensiju plānu

Kopš jaungada spēkā stājušies grozījumi pensiju likumā, kas ļauj pensiju plānu pārvaldītājiem būtiski samazināt komisijas maksas.

Tagad, kad tirgus sācis darboties pēc jaunajiem standartiem, ir īstais brīdis izvērtēt, ko tas mums piedāvā.

Zāle zaļāka, un debesis zilākas

Kopš 1. janvāra pensiju plāni kļuvuši modernāki, potenciāli ienesīgāki, turklāt izdevīgāki.

To varētu salīdzināt ar situāciju, kad jūs nomaināt vecu auto pret jaunāku, kurš turklāt maksā mazāk un kura ikmēneša degvielas izdevumus sedz pārdevējs. Kādēļ tā? Pensiju plānu komisijas, kas tiek maksātas par šo līdzekļu pārvaldi (investēšanu un uzraudzību), sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Un abas šīs daļas ir samazinātas – turklāt būtiski. Raugoties no pensiju plānu dalībnieku skatupunkta, zemākas komisiju maksas nozīmē, ka lielāka nopelnītā daļa paliek dalībnieku pensiju kontos un mazāka tiek pārvaldītājam.

Piemēram, 540 tūkstošiem Swedbank pensiju plānu klientu tas nozīmē zemāku mainīgo atlīdzību abiem pensiju plāniem – gan Stabilitātei, gan Dinamikai, kas atkarībā no rezultātiem pēdējos trijos gados ir bijusi aptuveni 0,08–0,3% robežās Stabilitātei un 0,6–0,9% robežās Dinamikai. Protams, ir sarukušas un nākamgad būs vēl zemākas fiksētās komisijas. Tās maksimālais apmērs šogad Swedbank pensiju plāniem ir 0,64% (iepriekš 1%), bet nākamgad, ja nebūs būtisku izmaiņu, tā būs ap 0,44%. Turklāt tas skar tikai Dinamikas klientus, jo Stabilitātei fiksētā komisijas maksa 2017. gadā jau tika samazināta no 1% uz 0,39%, un patlaban nav paredzēts šo maksu mainīt.

Tas ir liels solis ieguldītāju interešu virzienā un liels izaicinājums pārvaldītāju spējai šādā situācijā saglabāt vēsu galvu un prasmi ne tikai strādāt ar peļņu saviem ieguldītājiem kā līdz šim, bet arī tā spēju nopelnīt vairāk nekā šajā laikā devuši finanšu tirgi.

Tikpat svarīgs aspekts ir arī ieguldījumu drošība. Jāsaprot, ka riskanti ieguldījumi īstermiņā var radīt vieglas peļņas sajūtu, bet, mainoties ekonomiskajai situācijai, vienā mirklī var pārvērsties zaudējumos. Labāki nosacījumi pensiju fonda ieguldītājiem nozīmē arī lielākus izaicinājumus to pārvaldītāju spējai ieguldīt pareizi, izvērtējot visus riskus. Turklāt šī nav situācija, kurā varētu teikt – tās ir jūsu problēmas. Izmaksas ir ļoti būtiska pensiju plānu sastāvdaļa, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā pensiju plāns pelna un pelnīs? Vai no tā necietīs pārvaldīšanas kvalitāte? Atbilde ir vienkārša – tas atkarīgs no katra konkrētā pārvaldītāja.

Pelnīt gudrāk

Kā šajos apstākļos rīkoties pensiju fonda pārvaldītājam? Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš atklāj savas kārtis: “Par šo varu atbildēt tikai Swedbank pensiju plānu kontekstā. Pat pēc komisiju samazināšanas mēs plānojam saglabāt savu aktīvo pārvaldīšanas pieeju, ieguldot gan pasīvi pārvaldītajos (indeksu) fondos tirgus sektoros, kur, mūsuprāt, ir sarežģīti nopelnīt vairāk par tirgu, gan arī veiksim tiešos ieguldījumus vai izvēlēsimies ieguldīt aktīvi pārvaldītos fondos tirgus nišās (jaunas emisijas, nelieli tirgi, konkrēti faktori, kur nav pieejami indeksu fondi), kur tādējādi var nopelnīt labāk vai gudrāk nekā “pērkot tirgus atdevi”. Papildus tam mēs veicam ieguldījumus obligāciju tirgos tiešā veidā, izvairoties no fondu starpniecības un tādējādi arī no papildu izmaksām plāna dalībniekiem. Ņemot vērā mūsu sadarbību ar Swedbank Robur, kas ir viens no lielākajiem Ziemeļvalstu reģiona pārvaldītājiem, mums ir pieeja ļoti plašam sadarbības partneru lokam, kas nozīmē arī zemākas izmaksas mūsu klientiem. Mēs saglabāsim fokusu un aktivitāti vietējā Baltijas tirgū, jo redzam tur pievienoto vērtību mūsu klientiem ilgtermiņā. Pašlaik Latvijā esam vieni no aktīvākajiem un ar vienu no lielākajām pieredzēm alternatīvo ieguldījumu jomā (ieguldījumi stabilā nekustamajā īpašumā, riska kapitālā – inovatīvos un biržā netirgotos uzņēmumos). Tie ir ieguldījumi, kas prasa krietni vairāk izpētes un analīzes darba nekā, piemēram, ASV reģiona akciju iegāde. Mēs turpināsim rūpīgi izvērtēt katru jaunpienācēju vietējā biržā, izvēloties, mūsuprāt, labākās iespējas mūsu klientiem. Šajā ziņā, protams, ļoti noderētu lielo valsts uzņēmumu starts biržā, palielinot iespējamo ieguldījumu spektru.”

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Vieglākais ceļš ir uzticēties savai bankai vai arī kādai citai kompānijai, kas raisa uzticību, bet tiem, kas vēlas iedziļināties un izvēlēties sev vispiemērotāko pensiju plānu, noderēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktora Pētera Stepiņa ieteikumi.

  • Atcerēties, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes ienesīgumu. Pensiju plānu nevajadzētu izvēlēties, skatoties uz tā vēsturiskajiem rezultātiem, jo pensiju plāna stratēģija nav fiksēta un tā mainās līdz ar notikumiem apkārtējā vidē (finanšu tirgos). Jāatceras, ka pensiju plānu vēsturiskais ienesīgums nav tas pats, kas garantētie depozītu procenti.
  • Lai pensiju plāns, kuru esmu noskatījis, atbilst manai spējai un vēlmei uzņemties risku. Vienkāršākais kritērijs tam ir mans vecums: jo vecāks palieku – jo konservatīvākai izvēlei būtu jābūt; jo jaunāks – jo aktīvāks pensiju plāns man piemērots. Mūsu piedāvājumā: ja esmu sasniedzis 55 gadus, man piemērotāka Stabilitāte, ja esmu jaunāks – Dinamika. Šī spēja un vēlme uzņemties risku nozīmē, ka jaunākam pensiju krājējam ir vēl daudz gadu (virs 10) līdz pensijai, un tāpēc mērķis uzņemties augstāku risku un līdz ar to augstāku sagaidāmo ienesīgumu ir samērojams ar iespējamajām svārstībām. Šis kritērijs ir līdzīgs kā auto pirkšanā – saprast konkrētu auto izmantošanas mērķi un izvēlēties, vai es gribu minivenu, SUV, universāli u. tml.
  • Jāskatās, kā mans noskatītais pensiju plāns vēsturiski pelnījis un svārstījies, atsevišķi aplūkojot gan to, kad ir bijis lielāks kritums finanšu sistēmā, gan arī atsevišķi darbību pēc krīzēm. Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas, ko pensiju plāni drīkstēja darīt pirms 10 gadiem, atšķiras no tā, ko tie drīkst darīt patlaban. Tādēļ pensiju plānu daudz būtiskāk raksturos jaunāka vēsture (5–8 gadi) nekā 10 vai vēl vairāk gadu sena pagātne. Papildus šim, ņemot gan vērā to, ka pārāk seniem datiem ir neliels izmantojums, var apskatīt, kā pensiju plāns strādājis laikaposmā, kad man ir bijuši vislielākie ienākumi un pēc tam. Šis būtu teju kā testa brauciens ar auto, jo tad, kad es pelnu visvairāk, no manas algas aiziet vislielākās iemaksas pensiju sistēmā, un tad nopelnītais absolūtos EUR būs krietni būtiskāks nekā tad, kad es tikko sāku strādāt (10% peļņas no 1 EUR ir krietni mazāk nekā 2% no 100 EUR).
  • Noskaidro, kas ir pensiju plāna pārvaldītājs? Kāda ir tā vēsture un pieredze? Pārvaldītājs ar ilgāku pieredzi būs piedzīvojis finanšu satricinājumus, kuru laikā tam ir bijusi iespēja gūt atziņas praksē. Protams, tā nav panaceja, ka pārvaldītājs nekļūdīsies. Taču palīdzēt tā var. Salīdzinājumam – ar ko es kopā šķērsotu aizsalušu upi? Ar pavadoni, kurš ir vairākas reizes ielūzis ledū un no nelaimes izkļuvis, vai ar tādu, kuram zināšanas par ielūšanu ir vien teorētiskas? Protams, pareizā atbilde būtu – ar tādu, kurš nekad neielūzīs, taču dzīvē tā nenotiek.
  • Cik atklāts par savu darbību ir izvēlētā plāna pārvaldītājs? Vai tas atspoguļo saprotamā veidā, kur iegulda manu naudu.
  • Kur mans pārvaldītājs iegulda līdzekļus? Cik no manas naudas paliek Latvijā, cik pelna ārpus Latvijas? Kādam var patikt, ja vairāk iegulda Latvijā, citiem, ja mazāk. Papildus var pievērst uzmanību ģeogrāfiskam ieguldījumu sadalījumam, un kā tiek ieguldīts obligāciju tirgū (ar fondu starpniecību vai tiešā veidā).
  • Kādas būs nākotnes komisiju maksas par pārvaldīšanu. Tam ir nozīme, taču svarīgāk ir, cik mans pensiju plāns nopelnīs. Tādēļ jaunākiem klientiem mēs iesakām Dinamiku, kurai komisiju maksas būs augstākas nekā Stabilitātei, taču peļņas potenciāls garākā laikaposmā tai arī ir krietni augstāks.

Secinājums ir pavisam vienkāršs – lai par savu izvēli būtu drošs, ir jāiedziļinās…