Nauda

Laba ziņa! Iegādāties nepieciešamo skolai kļuvis lētāk

Mācību gada sākums skolēnu vecākiem nozīmē arī papildu izdevumus. Taču priecē tas, ka saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto cenu apkopojumu[1] šogad, salīdzinot ar 2015.gadu, atsevišķās pozīcijās ir zemākas cenas.

Piemēram, skolai nepieciešamo kancelejas preču izmaksas pēdējo trīs gadu laikā sarukušas no 35 eiro līdz 30 eiro.

Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, par labu zemākām skolas lietu izmaksām lielākoties spēlē tirgotāju piedāvātās akcijas un atlaides skolas precēm, ko tirgotāji ik gadus īsteno īsi pirms jaunā mācību gada sākšanās. Tiesa gan, tas, cik daudz naudas vecākiem jātērē nepieciešamo skolas lietu iegādei, atkarīgs no pašvaldību īstenotā atbalsta, jo ir pašvaldības, kas sarūpē skolēniem un bērndārzniekiem arī krāsas, zīmēšanas papīru un citas kancelejas preces, turpretī citās tas viss jāpērk vecākiem.

Skolas soma no 10 eiro

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2018. gadā skolas somas izmaksas nav būtiski mainījušās, lētāko joprojām var iegādāties par mazāk nekā 10 eiro, tomēr jārēķinās – jo lētāka skolas soma, jo īsāku laiku tā kalpos un, visticamāk, nebūs tik ergonomiska. Tā kā skolas vecumā bērni strauji aug un stāja tikai nostiprinās, tad dārgākas un ergonomiskākas somas izvēle būs augstāku izmaksu vērta, jo līdzsvaros tās satura smagumu un nēsāšanas biežumu, nodarot mazāku kaitējumu bērna veselībai.

35 eiro sporta tērpam

Gatavojot savu atvasi skolas gaitām, daļa ģimenes budžeta vecākiem jāvelta arī skolēna sporta apģērba un apavu iegādei, kas, līdzīgi kā kancelejas preces, šogad kļuvušas lētākas. Pirms trim gadiem sporta tērpa un apavu komplektu varēja iegādāties, sākot no 45 eiro, savukārt šogad to iespējams nopirkt par 35 eiro.

Svētku apģērbs – 15 eiro

Līdzīga situācija novērojama arī svinīgā apģērba iegādē – 2015. gadā tas prasīja vismaz 20 eiro, bet šogad, izmantojot īpašos piedāvājumus, vecāki bērnu var sapost, sākot no 15 eiro.

Izdevīgāk iepirkties īsi pirms 1. septembra

Zīmīgi, ka tieši apģērbam un apaviem īsi pirms 1. septembra tirgotāji piedāvā vērtīgas atlaides, kas vecākiem sniedz iespēju ietaupīt. Tādēļ dažkārt savlaicīga skolas preču iegāde vairākus mēnešus pirms mācību gada sākuma var nevis aiztaupīt papildu izdevumus, bet gan, liedzot iespēju izmantot īpašo piedāvājumu cenas, likt par nepieciešamajām lietām samaksāt pat vairāk. “Tāpēc, ja gribas iepirkties pēc iespējas izdevīgāk, būtu ieteicams jau laikus vasaras mēnešos atlikt naudas līdzekļus, bet iepirkties vasaras beigās, tiklīdz tirdzniecības vietās tiek piedāvātas atlaides un zemākas cenas,” norāda Evija Kropa.

Vecāko klašu skolēniem izdevumu mazāk

Interesanti, ka saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta organizētā konkursa “Finanšu eksperts” pētījumu, izdevumi mācību gada uzsākšanai vecāko klašu skolēniem ir mazāki nekā skolēniem, kas mācās pamatskolā. Mazāki izdevumi vecākajās klasēs saistīti ar to, ka jaunieši vairs neizaug no drēbēm tik ātri kā pamatskolā un arī vajadzība pēc specifisku mācību piederumu iegādes vecākajās klasēs samazinās.

Ar bērniem jārunā par naudu

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa arī atgādina, ka mācību gada sākums nav vienīgais izaicinošais periods ģimenes finansēm – ir vērts pārdomāt to, kādas pārmaiņas ģimenes ikdienas izdevumos nesīs skolas laiks, proti, cik naudas būs jāatvēl nokļūšanai uz skolu, dažādiem interešu izglītības pulciņiem, ekskursiju izdevumiem, kabatas naudai u. c. lietām. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums Baltijas valstīs[1], tikai katram piektajam bērnam vecumā no 5 līdz 23 gadiem Latvijā (22%) bijusi detalizēta saruna ar vecākiem par naudas lietām. Tikmēr tikpat liela daļa bērnu (20%) šādu sarunu tā arī nepiedzīvo, jo vecāki ir pārliecināti, ka viņu atvases finanšu ikdienas prasmes apgūs paši.

“Skolas gaitu sākums ir lielisks laiks, lai apdomātu kabatas naudas piešķiršanu bērnam un pārrunātu ar to saistītos jautājumus. Patstāvīga naudas lietu sakarību saskatīšana un praktisku iemaņu apgūšana ir nenovērtējama pieredze, ko bērns gūst brīdī, līdzko vecāki nolēmuši savai atvasei piešķirt regulāru kabatas naudu. Bērns mācās uzņemties atbildību, patstāvīgi apgūst cenu salīdzināšanu un pieņem savus pirmos finanšu lēmumus. Labā prakse vēsta, ka kabatas naudas piešķiršanai būtu jābūt regulārai un paredzamai, lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus. Mazākiem bērniem kabatas nauda būtu jāpiešķir mazākās summās, bet biežāk, savukārt pusaudžiem – jau retāk. Tādējādi bērni iemācās rēķināties ar noteiktu naudas daudzumu un attiecīgi tam pakārto savu rīcību. Saskaņā ar pētījuma datiem, šādi rīkojas vairums vecāku Latvijā. Vismaz reizi nedēļā kabatas naudu saņem katrs otrais bērns vecumā no 7 līdz 10 gadiem (53%), bet vecuma grupā no 11 līdz 15 gadiem pat 68% bērnu,” skaidro Evija Kropa.

[1] Pētījums veikts 2017. gada jūnijā sadarbībā ar “Spinter tyrimai”, aptaujājot 1005 vecākus katrā Baltijas valstī.