Nauda

Kādas izmaiņas maciņos mūs sagaida 2017. gadā?

Swedbank Finanšu institūts ir noskaidrojis, kādas izmaiņas naudas lietās Latvijas iedzīvotāji sagaida no 2017. – Ugunīgā Gaiļa – gada un kādas izmaiņas likumos naudai mūsu maciņos liks augt vai dilt.

Nesen veiktā iedzīvotāju aptauja* rāda, ka kopumā optimisms par savu un savas ģimenes finansiālo situāciju pieaug un trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo 3 gadu laikā tā ir uzlabojusies. To veicinājis algu pieaugums un iespēja gūt ienākumus papildus ikdienas darbam. Savukārt trešdaļa norāda, ka pēdējā laikā viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Kā iemeslu negatīvām izmaiņām ģimenes maciņā iedzīvotāji min cenu kāpumu kā par sadzīviskiem izdevumiem, tā arī mājokli. Taču kā būs šogad – vai mūsu maciņi kļūs biezāki?

Minimālā alga pieaugs par 10 eiro

Šogad minimālā alga pieaugs par 10 eiro mēnesī (no 370 uz 380 eiro). Tādējādi minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs vēl nepilnus 7 eiro. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma pieeju nākamgad par 15 eiro tiek samazināts faktiski piemērotais ikmēneša neapliekamais minimums. Tādējādi darba ņēmēju ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro.

Tomēr būtiski, ka zemāku ienākumu saņēmēji nākamgad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veidojas diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Maksimālais iespējamais diferencētais neapliekamais minimums 2017. gadā būs 115 eiro mēnesī darbiniekiem ar atalgojumu līdz 400 eiro “uz papīra”. Daļu no tā (60 eiro) piemēros ik mēnesi, atlikušo daļu (55 eiro) varēs atgūt kā pārmaksāto nodokli.

Iedzīvotājiem, kuriem alga “uz papīra” 2017. gadā būs 1100 eiro un vairāk, nodokļa pārmaksa diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā neradīsies, tāpēc par šo pozīciju neko papildus atgūt nevarēs arī pēc deklarācijas iesniegšanas. Tātad šiem iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām ikmēneša ienākumos – samazinājumu par 3,45 eiro līdz ar zemāku neapliekamo minimumu 60 eiro apmērā.

To, kā diferencētais neapliekamais minimums ietekmēs Tavu algu, vari modelēt speciāli izveidotajā kalkulatorā.

Palielināsies daži pabalsti

Šogad izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu – tas augs no 34,14 eiro uz 50,07 eiro.

Palielināsies arī daži pabalsti, piemēram, ar 1. aprīli tiks dubultota minimālā apgādnieka zaudējuma pensija līdz 92,50 eiro (bērniem līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai) un līdz 111 eiro (bērniem no 7 gadu vecuma), pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 95 eiro (līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai) un 114 eiro (no bērna 7 gadu vecuma).

Vēl svarīgi, ka no nākamā gada kā apgādājamo būs iespējams reģistrēt arī nestrādājošu pieaugušo, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai būs jāstrādā ilgāk

2017. gadā stāsies spēkā izmaiņas arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanā – turpmāk būs nepieciešams ilgāks laiks, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Iepriekš 12 mēnešu periodā minimālais strādāšanas termiņš bija 9 mēneši, bet turpmāk 16 mēnešu periodā būs jānostrādā vismaz 12 mēneši, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Nodokļos par automašīnu būs jāmaksā vairāk

Vēl ģimeņu maciņus noteikti skars izmaiņas saistībā ar tā dēvēto ceļa nodokli. Turpmāk automašīnām, kas tiks reģistrētas nākamgad un būs jaunākas par 2009. gadu (ieskaitot), ceļa nodokļa apmēru noteiks pēc automobiļa oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Tādējādi nodoklis būs no 0 līdz pat 756 eiro. Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora tilpums ir lielāks par 3500 kubikcentimetriem.

Kopumā ievērojamas izmaiņas, kas atstātu būtisku iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju budžetu, šogad nav gaidāmas. Šāds noskaņojums arī valda Swedbank Finanšu institūta aptaujāto cilvēku vidū – vairāk nekā trešdaļa uzskata, ka viņu finansiālā situācija šajā gadā nemainīsies. Taču vēl trešdaļa ir optimistiski noskaņota un cer sagaidīt pozitīvas tendences savos maciņos un banku kontos.

* Pētījumu par 2016. gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2017. gadu šī gada decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.

Datus un aprēķinus par izmaiņām 2016. un 2017. gadā sagatavojis Swedbank Finanšu institūts.