Bērni – vecāku spogulis. Arī naudas lietās

Izvēle starp našķiem ik dienu vai kino apmeklējumu nedēļas nogalē, lēmums sakrāt iemīļotās grupas koncertam – tie ir pirmie, bet ļoti nozīmīgie bērna mēģinājumi saplānot personīgo budžetu- vecāku piešķirto kabatas naudu.

Kas un kā vecākiem būtu jāmāca savām atvasēm, lai tās būtu veiksmīgas naudas lietās?

1. Nauda neaug kokos

Pirmais jēdziens, kas bērnam jāizskaidro jau no mazotnes, ir naudas izcelsme un vērtība. Lai bērns apzinātos naudas svaru un savu vecāku finanšu iespējas, ir jārada skaidrs priekšstats par to, kā tieši rodas nauda un kāds darbs jāiegulda tās nopelnīšanā. Atbilstoši tam jāskaidro arī preču un pakalpojumu vērtība – cik ilgi jāstrādā, lai kaut ko iegādātos, un kāda ir atšķirība starp „dārgām” un „lētām” mantām.

2. Praktiska pieredze

Lai iemācītos rīkoties ar naudu, bērnam ir nepieciešama praktiska pieredze ar to. Katrā ģimenē bērniem piešķirtās kabatas naudas daudzums būs atšķirīgs un atkarīgs no kopīgā maciņa iespējām, tomēr pat viens eiro mēnesī ir pietiekami, lai bērns gūtu pirmo pieredzi ar savu naudu.

3. Nekad nav par agru

Par vecumu, no kura bērnam sākt piešķirt kabatas naudu, jālemj atbilstoši bērna briedumam un spējai rīkoties patstāvīgi. Bieži vien vecāki kabatas naudu bērnam sāk piešķirt līdz ar skolas gaitu sākšanu, tomēr to var sākt darīt arī agrāk. Jo ātrāk bērnu iepazīstināsiet ar naudu un tās darbības pamatprincipiem, jo ātrāk viņš sāks apgūt arī citas ar ģimenes finansēm saistītas lietas.

Pārrunājiet ar bērnu naudas drošības jautājumus. Vienojieties par to, kā kabatas nauda tiek uzglabāta, un paskaidrojiet, ka nauda vai maksājumu karte no maka ir jāizņem tikai pirkumu veikšanas brīdī, bet sabiedriskajā transportā vai uz ielas savas mantas ir rūpīgi jāpieskata.

4. Regulārie ienākumi

Mazākiem bērniem kabatas nauda būtu jāpiešķir mazākā apjomā, bet biežāk, piemēram, katru dienu vai divreiz nedēļā, savukārt pusaudžiem to var piešķirt reizi vai divas mēnesī. Lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus, viņa „ienākumiem” jābūt regulāriem un paredzamiem, tāpēc tos nevajadzētu sasaistīt ar bērna sasniegumiem vai izmantot kā soda instrumentu. Esiet konsekventi un ievērojiet likumus, par kuriem ar bērnu iepriekš esat savstarpēji vienojušies. Nepiekāpieties arī nepamatotiem lūgumiem pēc papildu naudas – tas ļaus bērnam izprast resursu ierobežotības jēdzienu.

5. Patstāvīga rīcība

Brīdī, kad bērnam iedota kabatas nauda, tā kļūst par viņa īpašumu.

Ļaujiet jaunajam maciņa turētājam pašam pieņemt lēmumus par to, kā ar to rīkoties.

Jā, būs reizes, kad bērns kļūdīsies, bet kļūdas ir iespēja mācīties un uzņemties atbildību par savas rīcības sekām. Neliedziet padomu vai viedokli, ja tas tiek lūgts, taču neuzspiediet to.

6. Atbildība par izdevumiem

Izdevumi bērna vajadzībām veido būtisku ģimenes budžeta daļu, tomēr nereti paši bērni sastopas tikai ar aisberga redzamo daļu un gūst maldīgu priekšstatu, ka ģimenes nauda tiek tērēta vienīgi pārtikas veikalā. Lai to novērstu, iesaistiet savas atvases ne tikai gājienā uz lielveikalu, bet arī citu ģimenes izdevumu plānošanā un veikšanā.

Pakāpeniski palieliniet bērna atbildību par izdevumiem, kas tiešā veidā saistīti ar viņa ikdienas dzīvi – ļaujiet bērnam pašam norēķināties par pusdienām skolā, pulciņu apmeklēšanu, apmaksāt sava mobilā tālruņa rēķinu. Tas veicinās izpratni par to, kur paliek nauda un cik daudzos dažādos veidos tā tiek izmantota. Ar laiku savām atvasēm uzticiet atbildību arī par kopējiem ģimenes tēriņiem. Iesaistiet bērnu ģimenes izdevumu prioritāšu noteikšanā – kopīgiem spēkiem vienojieties par obligātajiem maksājumiem un nākotnes iecerēm.

Pirms došanās uz veikalu kopā ar bērnu sastādiet iepirkumu sarakstu un nozīmējiet viņu kā atbildīgo par iepirkumu veikšanu atbilstoši tam.

Ļaujiet bērnam jūsu uzraudzībā veikt dažādu veidu norēķinus – piemēram, par pirkumiem veikalā, veikt rēķinu apmaksu. Tā bērnam būs vērtīga praktiska pieredze ar naudu, kas vienlaikus radīs priekšstatu arī par dažādiem ģimenes izdevumu veidiem.

7. Krāšana kā panākumu atslēga

Bērns dīc, lai iegādājaties viņam kaut ko iepriekš neplānotu? Izmantojiet to kā izdevību praktiskai mācībai par finanšu mērķiem un to sasniegšanas iespējām. Gluži kā jebkurā citā dzīves jomā arī veiksmīgas naudas lietu plānošanas pamatā ir mērķu noteikšana. Ne vienmēr pietiks naudas, lai nepieciešamo vai kāroto iegādātos uzreiz – tas ir jāsaprot arī bērnam. Tāpēc viena no svarīgākajām naudas mācībām ir par pakāpenisku virzīšanos uz saviem mērķiem ar krāšanas palīdzību.

Iesaistiet savas atvases kopīgā plānošanā – izrēķiniet kopā, cik naudas ik mēnesi jāatliek, lai kopīgi dotos ceļojumā vai veiktu kādu citu lielāku pirkumu. Ar pusaudžiem ir vērts runāt arī par ilgtermiņa uzkrājumiem, piemēram, mācībām augstskolā.

Palīdziet bērnam krāt viņam uzticēto naudu. Piemēram, piecu eiro banknotes vietā iedodiet piecas viena eiro monētas, lai vienu eiro bērns varētu atlikt krājkasītē. Datorā izveidojiet virtuālu bērna kontu tabulas veidā, kurā uzskaitiet uzkrātos līdzekļus un piemērojiet tiem nelielu peļņas procentu, ko uzkrājumu krājkasītei pievienosiet katras nedēļas vai mēneša beigās.

8. Iepirkšanās prasmju treniņš

Iemāciet bērnam pārdomātas iepirkšanās likumus – dažādu veikalu piedāvājumu salīdzināšanu, pareizā brīža izvēlēšanos pirkumam, dažādu alternatīvu pirkumu samērošanu (saldumi vai kino). Izskaidrojiet bērnam arī mārketinga paņēmienus, kurus tirgotāji izmanto, lai izraisītu vēlmi iegādāties dažādas preces.

9. Uzskaite un plānošana

Palīdziet bērnam izveidot pašam savu personīgo budžetu – vienkāršu tabulu, kurā tiek pierakstīti un plānoti gan viņa izdevumi, gan ienākumi. Tā bērnam pakāpeniski radīsies izpratne par savu lēmumu ietekmi ilgtermiņā.

10. Mācīt darot

Swedbank Finanšu institūta pētījums atklāj, ka par naudu Latvijas ģimenes joprojām runā maz. Tomēr tieši ģimenē bērns pirmoreiz sastopas ar naudu un gūst pirmo priekšstatu par to. Runāšanai par naudu un tās plānošanu jābūt loģiskai ikdienas sastāvdaļai, tā jāsasaista ar citām ģimenes nodarbēm un aktivitātēm. No vecākiem bērni manto attieksmi pret naudu un tās plānošanu, kas nākotnē var izrādīties gan veicinoša, gan arī kavējoša patstāvīgā finanšu dzīvē. Bērnos atspoguļojas gan mūsu labās, gan sliktās īpašības, gan apzinātā un neapzinātā uzvedība. Tas nozīmē, ka savam bērnam jūs varēsiet iemācīt tikai to, ko darīsiet arī pats. Tāpēc rādiet labu piemēru un sekojiet, lai jūsu rīcība naudas lietās atbilstu tam, ko vēlaties iemācīt bērnam.

Gluži kā jebko citu arī mācību par naudu un tās plānošanu bērni apgūst pakāpeniski, soli pa solim. Izvēlieties vienu aspektu, palīdziet to apgūt un tad pārejiet uz nākamo līmeni. Un noteikti atcerieties uzslavēt bērnu par viņa mazajām uzvarām ceļā uz meistarību naudas lietās!

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?