Pieredzē dalās Liene Brizga-Kalniņa, Dabas fonda komunikācijas vadītāja, trīs bērnu mamma un bioloģiskās pārtikas lietotāja ar vairāk kā 10 gadu stāžu.
Ja cilvēku sarunas – saviesīgas vai virtuālas – ievirzās par bioloģiskās pārtikas tēmu, tad agrāk vai vēlāk parādās apgalvojums, ka bioloģiskā pārtika ir pārāk dārga, tās cena ir uzpūsta un parasti cilvēki jau to nevar atļauties.
Mūsu ģimene jau gandrīz desmit gadus mājās pārsvarā ēd bioloģiski. Tā, piemēram, tieši šobrīd mūsu dārzeņu plauktā ir kartupeļi, burkāni, bietes, pastinaki, sīpoli no bioloģiskajām saimniecībām, ledusskapī – bioloģiskās olas un liellopu gaļa no zemniekiem, bio piens no veikala. Gan saulespuķu, gan olīveļļa arī šobrīd ir ar zaļo ekolapiņu, tāpat arī griķu milti. Cukurs un baltie milti – parastie, brīvdienās cepām kūku, bet kafija, tēja un garšvielas ir bio. Mēs par bioloģisko pārtiku maksājam aptuveni 200 EUR mēnesī, un ģimenē esam pieci cilvēki. Tas sanāk apmēram 10 EUR par cilvēku nedēļā – apmēram divas lattes centra kafejnīcā vai laba paēšana Lidiņā.
Bērni ir lielākie motivatori
Iepazīšanās ar bioloģisko pārtiku mums sākās jau pirms bērnu piedzimšanas ar jautājumu – no kurienes nāk mūsu pārtika un kā tā tiek ražota un audzēta. Vispirms tā bija vairāk teorētiska interese, bet bērni teoriju pārvērta praksē, un tad arī sākām bioloģisko pārtiku meklēt un pirkt. Saskaņā ar pētījumiem visā pasaulē tieši pirmā bērna piedzimšana ir vadošā motivācija, kāpēc cilvēki, kas līdz tam mierīgi liek iepirkumu grozos un vēderos to, kas tīk, sāk pētīt sastāvu un meklēt zaļo ekolapiņu.
Protams, ja mēs dotos uz kādu no Rīgas ekoveikaliem un mēģinātu tur iegādāties pilnu ikdienas pārtikas grozu, visa nauda arī paliktu tur. Dārgākie no ekoproduktiem ir tieši ārvalstu augļi, dārzeņi, graudaugi, arī pārstrādātie produkti, našķi un delikateses. Taču tajā pašā laikā lielākoties tās ir lietas, ko katru dienu nepatērējam.
Tiešā pirkšana no zemniekiem
Lielāko daļu bioloģiskās pārtikas mēs iegādājamies Tiešās pirkšanas pulciņā (tiesapirksana.lv) - tā ir brīvprātīga pircēju kustība, apvienojoties grupās, lai reizi nedēļā iegādātos produktus tieši no bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Iepirkšanās procesu nodrošina un organizē pulciņa dalībnieki, regulāri dežurējot. Ieguldām savu laiku, bet gūstam iespēju maksāt mazāk un tieši zemniekam – tā kartupeļi šonedēļ bija par 0.50 EUR/kg, sviesta pupiņas 3.00 EUR/kg, kāposti 1 EUR/kg, burkāni 0.70 EUR/kg, tomāti 3-4 EUR/kg.
Tiešās pirkšanas bioloģiskie zemnieki ir nelielas saimniecības, taču audzē daudzveidīgus produktus, tāpēc varam iepazīties ar neparastākām tomātu, ķirbju un citu augļu un dārzeņu šķirnēm. Mums bieži vaicā, bet cik tad šeit maksā gaļa un olas – parasti dārgākās bio pārtikas pozīcijas?
- Liellopa maltā gaļa - 5.50 EUR/kg,
- jaunlopa zupas izlasi var dabūt pa 3.50 EUR/kg,
- liellopa šķiņķi pa 8 EUR/kg,
- jēra gaļu par 6 EUR/kg,
- 10 bio olas - 2.30 EUR.
Labāk mazāk, bet drošāk, labāk un gardāk
Mūsu daļēji veģetārajā ģimenē gaļa nav galdā katru dienu, un pieturamies pie principa - labāk mazāk, bet bioloģisko. Bioloģiskā gaļa izcili garšo, ir audzēta tīrā vidē, ievērojot augstus dzīvnieku labturības standartus un barojot tos ar bioloģiski audzētu barību un zāli ganībās, un vēl viens pluss – noganīšana ir labākais veids, kā saglabāt un uzturēt skaistas, ar augiem bagātas pļavas. Varētu teikt – veids, kā parūpēties par krāšņu Jāņu vainagu. Savukārt olas mēs ēdam daudz, tāpēc šeit ievērojam principu – tos produktus, kurus lietojam daudz un regulāri, noteikti izvēlamies bioloģiski sertificētus.
Uz jautājumu – vai bioloģiskā pārtika ir pārāk dārga, var paskatīties arī no cita skatu punkta – pavaicājot, kāpēc pārējā pārtika ir tik lēta?
Mums ir svarīga pārtikas izcelsme un tas, kādu ietekmi pārtika atstāj uz vidi un pasauli, tāpēc arī esam gatavi maksāt nedaudz dārgāk, neēst zemenes ziemā un pielāgot savu ēdienkarti sezonā pieejamiem produktiem. Ietaupām ar to, ka, reti ejam uz lielveikaliem, ārpus mājas ēdam tikai īpašos gadījumos un kino vakarus ar popkornu rīkojam mājās.
Vienīgi tomātu sezona man sanāk ļoti īsa – Latvijas bioloģiskie tomāti ir dabūjami divus mēnešus, ne ilgāk. Taču tam atradu risinājumu – sezonas laikā nopirku vairākus desmitus kilogramu bio tomātu (par 2 EUR/kg) un pārstrādāju biezeņos – pietiek līdz martam!
P.S. Jāatceras, ka bioloģiskais produkts – tas nozīmē, ka produkts ir bioloģiski sertificēts sertifikācijas institūcijās un tam ir piešķirts Eiropas savienības ekomarķējums – zaļā ekolapiņa.
Bioloģisks un ekoloģisks – tie ir termini, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs spēks, un nevienu no tiem nedrīkstētu attiecināt uz pārtikas produktu, ja tas nav sertificēts.
