Mazāk uzturēšanai, vairāk ieguldītājam
“Pensiju plānos uzkrātais apjoms jau patlaban pārsniedz 3 miljardus eiro, un aiz katra eiro ir reāls personas kods, reāls cilvēks. Pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir cilvēku nauda, kam jāseko līdzi. Novembra beigās Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Pieņemtie grozījumi Latvijas iedzīvotājiem paredz divus būtiskus ieguvumus – samazinātas komisijas maksas un iespēju veikt mūsdienīgus ieguldījumus,” Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš izmaiņas pensiju likumā kopumā vērtē pozitīvi.
Līdz šim maksimālā fiksētā komisijas maksa pensiju 2. līmeņa plāniem bija 1%. Taču, sākot ar 2018. gadu, maksimālā atļautā fiksētā maksa tiek būtiski samazināta. Piemēram, Swedbank pensiju plānam Dinamika tagad tā būs 0,64%, bet no 2019. gada jau aptuveni 0,44%. Savukārt plānam Stabilitāte jau 2017. gadā fiksētā maksa tika noteikta 0,39%, ko nav plānots patlaban mainīt. Turklāt fiksētā komisijas maksa būs atkarīga no pensiju līmeņa pārvaldītāja – jo lielāks pārvaldītājs, jo zemāku fiksēto maksu tas drīkstēs ieturēt. Tas nozīmē, ka lielāka daļa no ieguldītās un nopelnītās naudas paliks ieguldītājam un mazāka nonāks pensiju plāna pārvaldītāja maciņā.
Lielāks risks jeb lielākas iespējas
Būtiskas izmaiņas ir arī mainīgo komisijas maksu jomā. Arī tās ir vērstas uz ieguldītāja peļņas daļas palielinājumu. Komisijas maksas turpmāk tiks cieši saistītas ar pensiju pārvaldītāju spēju pārspēt finanšu tirgus nopelnīto. Rezultātā šajās maksās ir gaidāms būtisks kritums visā industrijā un pat 0,1% mainīgo komisiju par labiem rezultātiem pārvaldītājiem nopelnīt būs ļoti grūti. Ja pensiju plāns strādās ar zaudējumiem, tad arī turpmāk – tāpat kā tas jau ir šobrīd – pensiju pārvaldītājs mainīgo komisiju nesaņems. Līdz ar to pēc diviem gadiem pensiju plānu fiksētās komisijas vairumā gadījumu būs robežās starp 0,4% un 0,6% gadā ar nelielu mainīgo komisiju.
Būtiskas izmaiņas skars pensiju plānus to ieguldījumu jomā. Līdz šim ierobežojumi bieži bijuši pārlieku konservatīvi un pat neatbilstoši starptautiskajai praksei. Jaunās izmaiņas, kas, piemēram, ļauj ieguldīt akcijās līdz 75% no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem līdzšinējo 50% vietā, ilgtermiņā radīs iespēju nopelnīt vairāk. Tās ir labas ziņas galvenokārt jauniem cilvēkiem, jo tad, ja līdz pensionēšanās vecumam atlikuši vien pāris gadu, drošāk izvēlēties konservatīvāku pensiju plānu, kas samazina iespēju, ka pēkšņi satricinājumi akciju tirgos var negatīvi ietekmēt uzkrājumu apmēru. Savukārt, ja līdz pensijas vecumam ir krietni vairāk nekā desmit gadi, vēsturiskā pieredze rāda, ka akciju tirgus kopējā dinamika ir bijusi pozitīva un šādi ieguldījumi ilgtermiņā ir atmaksājušies.
Mainīt pārvaldītāju būs sarežģītāk
Līdz šim pensiju plānam iedzīvotāji varēja pieteikties ar pāris klikšķiem savā internetbankā. Turpmāk šo procesu varēs veikt tikai http://www.latvija.lv, līdz ar to no ērtības viedokļa pensiju plāna maiņa būs garāka un mazliet sarežģītāka. Veikto izmaiņu mērķis ir samazināt to cilvēku skaitu, kas regulāri maina savu pensijas plānu – pēdējos gados tie ir ap 12–15% katru gadu. Tas ir daudz, un šāda aktīva pensiju plāna maiņa nenāk par labu pašiem iedzīvotājiem, jo šādi viņi maina arī ieguldīšanas stratēģiju. Atsevišķos gadījumos ieguldījumu stratēģijas izmaiņas var būt būtiskas, taču labākie rezultāti tiek sasniegti ilgtermiņā, ja tiek nemainīgi ieturēta izvēlētā stratēģija. Sarežģījot pensiju plāna maiņas mehānismu, ir iecere samazināt arī plāna maiņas biežumu.
Noteiktās izmaiņas paredz, ka turpmāk savus pensiju plānus varēsim veidot mūsdienīgāk un atbilstošāk katra cilvēka vajadzībām, turklāt samazināto komisijas maksu un ieguldījumu ierobežojumu modernizēšanas rezultātā varēsim darīt to klientiem izdevīgāk.
