Māja

Kāda ir dzīvošana rindu mājā?

Nepilnus 20 gadus Latvijas tirgū ir pieejamas rindu mājas, kas gan cenas, gan funkcionalitātes ziņā ir sava veida kompromiss starp dzīvokli jaunajā projektā un privātmāju.

Aktīva vieta aktīvām ģimenēm

Cilvēki, kas var atļauties mazliet dārgāku īpašumu par dzīvokli un vēlas, lai ir vieta automašīnai un pagalmiņš, kur bērniem spēlēties, bet nevar atļauties iegādāties privātmāju, – tā rindu māju pircēju raksturo Ober Haus Real Estate Latvia Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane.  

Rindu māju cenas nav tik lielas kā līdzīga izmēra privātmājām, jo zemākas ir būvniecības izmaksas, piemēram, komunikāciju ievilkšana, kā arī salīdzinoši mazāka ir mājai piegulošā zemes platība. Šādas mājas pārsvarā būvē mazie privātīpašumu attīstītāji, kuriem trūkst kapacitātes, lai celtu daudzdzīvokļu namus, bet vēlas iespējami racionāli izmantot iegādāto zemes gabalu. Tās būvē vietās, kur cenas vai detālplānojuma dēļ nav iespējama daudzstāvu apbūve. Rindu māju pircēju specifika nosaka, ka tuvumā noteikti jābūt attīstītai infrastruktūrai. Tie nav ļaudis, kas mīl rušināties dārziņā, bet aktīvi cilvēki, kam svarīgi, lai tuvumā būtu labi veikali, kafejnīcas, izklaides un atpūtas iespējas. Būvniecības vietas izvēli nosaka arī cenas faktors – ja izmaksas būs pārāk augstas attāluma, zemes cenas vai sarežģītas komunikāciju ievilkšanas dēļ, īpašums būs dārgs un zaudēs konkurencē ar līdzīgas cenas privātmājām.

Kristīne Dubane atzīst, ka patlaban pieprasījums pēc rindu mājām ir augstāks nekā piedāvājums. Šādu būvniecības formātu izvēlas retais īpašuma attīstītājs.  Iemesli tam ir jau minētie – lai būtu izdevīgi būvēt rindu māju, jāsakrīt vairākiem faktoriem: labs zemes gabals attīstītā teritorijā un zemas būvniecības izmaksas.

Cik maksā rindu māja?

Rindu māju cenas atkarīgas no to atrašanās vietas, izmantotajiem materiāliem, izmēra un citiem faktoriem, tāpēc vienu konkrētu summu, cik šāds prieks izmaksās, nosaukt nav iespējams. Piemēram, Zirņu salā, 2 kilometrus no Rīgas robežas, 220 kvadrātmetru māja ar pilnu apdari izmaksās salīdzinoši maz – aptuveni 140 tūkstošus eiro. Līdzīga izmēra māja Berģos būs jau par 100 tūkstošiem dārgāk. Savukārt Mārupē māju ar 170 kvadrātmetru lielu dzīvojamo platību var iegādāties par 200 tūkstošiem eiro.

Kas jāņem vērā, iegādājoties rindu māju?

Pirmkārt, jānoskaidro, vai māja ir nodota ekspluatācijā. Tas ir svarīgs faktors jebkurā gadījumā, bet, iegādājoties rindu māju, jo īpaši. Jārēķinās, ka tas ir kopīpašums, un ir svarīgi, vai tas ir reģistrēts zemesgrāmatā un kāds ir tā statuss – kā atsevišķs dzīvoklis vai arī jums pieder domājamās daļas jeb daļa kopīgā īpašuma. Ja māja nav nodota ekspluatācijā un īpašuma statuss ir neskaidrs, var gadīties nepatīkami pārsteigumi. Piemēram, kad pienāks laiks krāsot fasādi vai labot jumtu, var izrādīties, ka jūs to nemaz nevarat darīt vai arī tas jāsaskaņo ar citiem mājas iedzīvotājiem utt. Noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar lietošanas kārtības līgumu, kas nosaka, ko jūs savā īpašumā drīkstat darīt. Tādam vajadzētu būt visām rindu mājām, lai nav tā, ka viens izdomā uzbūvēt mūra sētu, bet cits vēlas to nojaukt. Visām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz šo īpašumu ir jābūt atrunātiem.

Nākamais aspekts – komunikācijas. Jānoskaidro, vai ūdensvads un kanalizācija ir pieslēgti pilsētas komunikācijām, vai jums ir atsevišķi skaitītāji. Ja tas ir vietējais dziļurbums un aka, jāsaprot, kas to apsaimnieko, kādi ir nosacījumi. Vēlams būtu noskaidrot, kāda ir ūdens avota kapacitāte, cik tas tīrs. Noteikti vajadzētu ūdeni aiznest uz analīzēm, lai saprastu, vai nevajadzēs attīrīšanas iekārtu. Latvijā pat ļoti dziļi urbumi mēdz pārsteigt ar pamatīgu dzelzs piedevu, kas neglīti iekrāsos visu santehniku. Uzziniet visu par apkuri. Parasti katrai mājai tā ir autonoma, bet, ja pēkšņi ierīkota centrālapkure, pārliecinieties, ka jums ir atsevišķs skaitītājs, un uzziniet, kas apsaimnieko kopējo apkures katlu.

Pērkot jebkuru īpašumu, vēlams pieaicināt būvniecības ekspertu, lai viņš novērtē materiālu un paveikto darbu kvalitāti. Tas noteikti atmaksāsies. Pērkot rindu māju, pievērsiet uzmanību skaņas izolācijai sienām, kas kopīgas ar kaimiņiem. Neviens taču nevēlas gulēt savā namā, bet justies kā blokmājā, kur nākas samierināties ar kaimiņu klātbūtni.

Rindu mājas iemītnieki to sauc par izdevīgu darījumu

Divu bērnu vecāki Rihards un Inga pirms pusgada iegādājās rindu māju Pierīgā. „Meklējām dzīvokli zaļā un klusā rajonā, izskatījām vairākus variantus Mežciemā, Juglā un arī Pārdaugavā, līdz pilnīgi nejauši ieraudzījām reklāmu jaunam rindu māju projektam. Neesmu no tām latvju zeltenēm, kurām ir zaļie pirkstiņi, dārzkopība mani neaizrauj, un arī Rihards labāk strādā pie datora, nevis ar lāpstu rokās. Tāpēc privātmāju kā variantu neizskatījām, turklāt vēlējāmies iekļauties noteiktos cenas rāmjos. Rindu māja likās interesanta tāpēc, ka tā ir kā dzīvoklis, tikai ar privāto stāvvietu un nelielu zemes pleķīti. Aizbraucām, aplūkojām un zibenīgi pieņēmām lēmumu, ko nenožēlojam. Svarīgi, lai paveiktos ar kaimiņiem, jo rindu mājā dzīvo viens otram tuvu. Mums arī šajā ziņā paveicās, esam ieguvuši ne vien māju, bet arī jaunus draugus. Samaksājām mazliet dārgāk, nekā būtu maksājuši par mazāku dzīvokli, bet, ja ņem vērā, ka mūsu māja ir 170 kvadrātmetru liela un katram ir sava guļamistaba, tas bija izdevīgs darījums,” atzīst Inga.