Māja

Kas patlaban pērk dzīvokļus Latvijā?

Apmēram 70 kvadrātmetru liels trīsistabu dzīvoklis jaunajā projektā, kredītmaksājums mazliet zem 400 eiro mēnesī, pircējs aptuveni 30 gadu vecs ar stabilu pamatu profesionālajā karjerā un labiem ienākumiem.

“Pēdējo divu gadu laikā būtiski pieaugot interesei par mājokļa iegādi, ir novērojamas pārmaiņas gan pircēju profilā, gan nekustamo īpašumu izvēlē. Pircēji kļūst jaunāki un apdomīgāki, padomju laika daudzdzīvokļu māju vietā (kas gan joprojām tirgū dominē) viņi aizvien biežāk lūkojas pēc ekonomiski pamatotām iespējām jaunajos projektos,” dzīvokļa pircēja profilu raksturo Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās jomas vadītājs Latvijā.

Igaunijā un Lietuvā joprojām pērk vairāk

Nekustamā īpašuma attīstības temps Rīgā pagaidām atpaliek no abās mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētās novērojamā. Tallinā un Viļņā darījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem svārstās ap 20, pie mums – 14. Šie “iztrūkstošie” seši cilvēki uz katru tūkstoti par savu mājokli, visticamāk, tieši šobrīd domā un plāno, jo salīdzinoši mazākais jauno projektu piedāvājums ir viens no būtiskajiem faktoriem, kāpēc atpaliekam.

Rīgā zemākas cenas nekā Tallinā un Viļņā

Šajā un nākamajos gados tas varētu mainīties, jo Rīgā pašlaik top apmēram 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru) – runa ir par jaunajiem māju projektiem Teikā, Purvciemā, Torņakalnā, Pļavniekos. Arī nākamajā cenu līmenī (1600 līdz 2500 eiro kvadrātmetrā) dzīvokļus šobrīd būvē Skanstē, Āgenskalnā, Mežaparkā un pilsētas centrā. Ņemot vērā, ka daļa pircēju vēl tikai vēro un vērtē jauno būvprojektu piedāvājumu (daļa dzīvokļu gan tiek izpārdoti jau būvniecības procesā), jauno projektu nodošana ekspluatācijā tikai vairos aktivitāti tirgū, jo vairums pircēju tomēr grib savu nākotnes mājokli apskatīt un aptaustīt. Jāatzīmē, ka pagaidām Rīgā ir par 15–40% zemākas cenas nekā Tallinā un Viļņā.

Gados jauni pircēji

Kas tad īsti ir dzīvokļu pircēji? Zīmīga pārmaiņa ir pircēju vecuma struktūrā –pirms gadiem trim trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku proporcija jauno projektu pircēju vidū bija par labu nedaudz vecākajiem pircējiem (aptuveni 20% no kopskaita), savukārt šobrīd ap 40% no visiem pircējiem ir 26 līdz 30 gadus jauni. Šābrīža pircējs ļoti racionāli izvērtē piedāvājumu tirgū un izraugās ne pārāk plašu dzīvokli, bet vēlams jau ar pilnībā pabeigtu apdari, gatavu dzīvošanai. Vidējā aizdevuma summa šāda dzīvokļa iegādei jaunajā projektā ir ap 86 tūkstošiem eiro, kas par aptuveni 10 tūkstošiem pārsniedz vidējo summu 2015. gadā.

Ģimenes ienākumi ap 2000 eiro

Tā saukto jauno profesionāļu ģimenes ienākumi ir ap 2000 eiro mēnesī, un par iegādāto dzīvokli viņi maksā apmēram 20% no ikmēneša ienākumiem. Arī tas labi iederas racionālā pircēja portretā, ja atceramies nebūt ne tik senos laikus, kad notika mānīšanās ar ienākumiem, lai tikai tiktu pie aizņēmuma (reālie ienākumi dažkārt izrādījās līdzvērtīgi kredīta maksājumam). Jāņem vērā, ka daudzi no kredītņēmējiem izmanto Altum piešķirtās priekšrocības ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kam ir būtiski samazināta pirmā iemaksa jauna mājokļa vai dzīvokļa iegādei.

Strauji attīstās Pierīga

Nekustamā īpašuma pircēja vecums un piesardzīgums ir divas no zīmīgām pārmaiņām, taču ne vienīgās. Vēl viena ilgtermiņa tendence, kas nāk ar pārmaiņām Rīgas nekustamā īpašuma tirgū, ir strauja Pierīgas attīstība. Praktiski visas Rīgas tuvumā esošās pilsētas un novadi var lepoties ar iedzīvotāju pieaugumu – Ādažos tie ir 63%, Mārupē 106%, Stopiņos 51%, Ķekavā 46%, Babītē 53% utt. (izņēmums ir tikai Jūrmala ar 12% samazinājumu). Kopumā runa ir par 174 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri savām ģimenēm ir izraudzījušies dzīvošanu privātmājā netālu no darbavietas Rīgā. Šis process, visticamāk, turpināsies, jo jaunas ģimenes pēc dažiem dzīves gadiem jaunajā dzīvokli bieži atskārš, ka trijās istabās ir kļuvis par šauru, un sāk prātot par privātmāju. Tad kā potenciālā mājokļa vieta tiek izskatīta kāda no Pierīgas teritorijām, kur nekustamā īpašuma cenas atbilst t. s. biznesa klases dzīvokļu cenām Rīgā.

Dzīvoklis ir ilgtermiņa investīcija

Ņemot vērā, ka nekustamā tirgus izaugsme vienmēr notiek ciešā saiknē ar norisēm ekonomikā, šobrīd var prognozēt aizvien jaunu projektu realizāciju un augošu iedzīvotāju interesi uzlabot savu dzīves kvalitāti. Latvijas ekonomikas pieaugums aptuveni 4% robežās, darba algu kāpums, kā arī norises nekustamā īpašuma tirgū Viļņā un Tallinā norāda uz to, ka jauna mājokļa iegāde vai būvniecība daudziem būs tuvāko gadu laikā risināms jautājums. Pieņemot izšķirošos lēmumu, aicinu rūpīgu apdomāt iecerētā mājokļa platību (lai nav jāmaksā par liekiem kvadrātmetriem, kā arī lai nekļūst par šauru jau pirmajā pusgadā pēc pārvākšanās), mājokļa vietu (attālums līdz darbam, bērnudārzam, skolai var kļūt par lielu ikdienas apgrūtinājumu) un, protams, izmaksas. Dažkārt, izvērtējot potenciālās iespējas iegādāties kādu mājokli, nevajag novērtēt par zemu arī savas iespējas, jo nereti cilvēki domā, ka nevar atļauties dzīvokli jaunajā projektā, tāpēc šo kā ideju atmet. Taču šobrīd, attīstoties ekonomiskās klases tipa dzīvokļiem ar ļoti pārdomātu plānojumu, dzīvoklis jaunajā projektā nebūt nav tik nesasniedzams kā pirms pieciem gadiem. Nekustamais īpašums ir ilgtermiņa investīcija, kura var kalpot arī par pamatkapitālu jau citam mājoklim nākotnē.