Māja

Biežākie iemesli, kāpēc atsaka mājokļa kredītu

Par savu dzīvokli vai privātmāju sapņo daudzi, taču ne visiem vēlmes sakrīt ar iespējām. Kādi ir biežākie iemesli, kas traucē realizēt sapni par savu mājokli?

Situāciju skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers.

Aplokšņu alga – lielākais šķērslis

Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē kreditēšanas attīstību Latvijā, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. “Tas arī ir visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko  kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Arī pretendēt uz kādām sociālajām garantijām aplokšņu algu saņēmēji praktiski nevar. Tas vēl vairāk paaugstina riskus, kas saistīti ar spēju kredītu atmaksāt ilgtermiņā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jāsaprot, ka necaurspīdīgas ienākumu struktūras gadījumā saņemt kredītu atbilstoši iespējām ir visai nereāli,” skaidro Ainars Balcers.

Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

Nav pietiekamas pirmās iemaksas

Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc cilvēki ir spiesti atlikt mājokļa iegādi, ir fakts, ka pietrūkst pirmajai iemaksai nepieciešamās naudas summas vai arī naudas pirmajai iemaksai nav vispār. “Parasti pirmās iemaksas apmērs, kas nepieciešams, ja mājokļa iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts, ir no 15–20%. Pieņemot, ka darījuma summa varētu būt 60 000 eiro, tad summa, kura būtu jāsakrāj, ir 9000–12 000 eiro. Turklāt ir jārēķinās arī ar izdevumiem, kas saistīti gan ar kredīta, gan ar pirkuma līguma noformēšanu (notārs, nodokļi utt.). Šādu naudas summu saprātīgā laika periodā sakrāt ir ļoti grūti, īpaši tad, ja vēl paralēli ir jāīrē mājoklis,” reālo situāciju komentē bankas eksperts.

Patlaban situāciju labi risina valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem ALTUM. Ar šīs programmas atbalstu ir iespējams saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei vai celtniecībai, nodrošinot pirmo iemaksu 5–10% apmērā.

Tā ir jau krietni mazāka naudas summa, un jau pieminētā līdzīga piemēra gadījumā pirmajai iemaksai būtu jāsakrāj 3000–6000 eiro. Pie stabiliem ienākumiem un sabalansēta mājsaimniecības budžeta šādas summas sakrāšana saprātīgā laika periodā šķiet reālāka.

Te gan uzreiz ir jāpiemin, ka programma ir pieejama ierobežotai sabiedrības daļai, tāpēc ir svarīgi, lai no valsts puses tiktu izskatītas iespējas, kā padarīt šo atbalsta programmu plašāku un pieejamāku arī citiem.

Negatīva kredītvēsture

Naudas aizdošanas pamatā vienmēr ir bijusi savstarpējā uzticēšanās, tāpēc, izsniedzot aizdevumu, ir svarīgi arī novērtēt, kā potenciālais aizņēmējs līdz šim ir izturējies pret saviem maksājumiem. Nenomaksāti rēķini vai laikā nesamaksāti kredīta maksājumi arī var būt par iemeslu, kāpēc nevar saņemt vajadzīgo finansējumi. Pat tad, ja šādi kavējumi ir bijuši saistīti ar neuzmanīgu attieksmi vai aizmāršību, nākotnē tas varētu nozīmēt, ka aizņemties būs dārgāk un procentos var nākties maksāt vairāk. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka kredītvēsturei ir nozīme un pret saviem maksājumiem ir svarīgi izturēties ļoti atbildīgi.

Arī sistemātiska tā saukto "ātro kredītu" izmantošana padara banku piesardzīgu.  Tiesa gan, kā skaidro bankas eksperts, ātrais kredīts pats par sevi nav iemesls atteikumam. “Aizņemšanās ātrajos kredītos drīzāk ir signāls tam, ka esošās saistības ir pārāk lielas, ir problēmas ar esošo obligāto maksājumu veikšanu vai arī iemesls ir jau iepriekš pieminētās aplokšņu algas.  Jo citādi būtu grūti saprast, kāpēc cilvēks izvēlas aizņemties par desmitkārt augstākiem procentiem nebanku sistēmā. Turklāt patlaban arī bankā var saņemt patēriņa kredītu, izmantojot mobilo lietotni, un tas aizņem vien 15–20 minūtes,” stāsta Ainars Balcers.

Kādai ir jābūt algai, lai aizņemtos, jeb kas ir sabalansēts budžets?

Parasti uzskata, ka ienākumu un izdevumu bilancei jābūt tādai, lai visiem kredītmaksājumiem kopā varētu atlicināt aptuveni 30–40%. “Tas var būt atskaites punkts, taču ne vienots risinājums visiem, jo, piemēram, ja ienākumi ir lielāki, arī kredītmaksājumiem var atlicināt vairāk. Savukārt cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem arī 20% var būt pārāk daudz, lai atlicinātu ikmēneša maksājumiem. Tāpēc kredītņēmēja maksātspēja ir jāvērtē no kopējās rocības viedokļa.  Manuprāt, pozitīvs konta atlikums mēneša beigās arī ir tas, ko var atļauties maksāt par kredītu. Vadoties pēc tā, arī būtu jāplāno, cik es varu aizņemties,” uzskata bankas eksperts.

Izvērtējot spēju atmaksāt ilgtermiņa kredītu, piesardzības nevar būt par daudz. Bankas vēlme izprast klienta ieņēmumus un izdevumus nav tikai tāpēc, lai novērtētu kredītrisku savā pusē. Banka novērtē un palīdz izvērtēt riskus arī pašam aizņēmējam.

“Cilvēks aizņemas bankas naudu, bet jāatdod būs savējā, tāpēc aizņemšanās gadījumā riskus uzņemas abas puses. Un tieši tāpēc ilgtermiņa maksātspējas novērtēšanai ir kritiska nozīme – gan tiem, kas naudu aizdod, gan tiem, kas naudu aizņemas.  

Bankai šajā ziņā ir liela pieredze, un, manuprāt, tas rada pievienoto vērtību pašam aizņēmējam. Ja neesmu mehāniķis, tad automašīnu pats savām rokām nelaboju – līdzīgi ir arī ar kredītiem,” skaidro Ainars Balcers, uzsverot, ka, novērtējot spēju kredītu atmaksāt ilgtermiņā, ir svarīgi paredzēt arī drošības buferi. “Jāņem vērā, ka 20–30 gadu laikā situācija var mainīties, piemēram, var samazināties ienākumi vai palielināties izdevumi, arī procentu likmes var pieaugt – šie aspekti ir ļoti svarīgi!”

Varbūt tikai īrēt?

Pasaulē par samērā populāru filozofiju tiek uzskatīta iespēja nevis pirkt, bet īrēt vai lietot tikai tik, cik vajag. Tas ļauj pielāgoties dažādām situācijām un pēc vajadzības viegli mainīt dzīvesvietu. “Savs mājoklis saistās ar drošību un stabilitāti. Tiklīdz ģimenē parādās bērni, šim aspektam tiek pievērsta īpaši liela uzmanība. Cilvēki, protams, ir dažādi, taču, manuprāt, regulāra dzīvesvietas maiņa, piemēram, bērniem, tomēr var nozīmēt arī samērā lielu stresu. Mainot dzīvesvietu, visdrīzāk tas nozīmē citu vidi, citu skolu, draugus, ģimenes ārstu utt. Tāpēc ģimenes ar bērniem visdrīzāk dotu priekšroku savam mājoklim. Savukārt jauni cilvēki, kuriem vēl nav ģimenes vai kuri tikai meklē sev piemērotāko dzīvesvietu, spēj būt daudz elastīgāki šajā jautājumā, tāpēc īrēšana, iespējams, viņiem ir labākais risinājums,” viedokli pauž Ainars Balcers.