Māja

Vai tiešām katram bērnam vajag savu istabu?

Vasara ir remontu laiks, kad itin bieži savu istabu vai vismaz nodalītu rotaļu stūrīti gribas iekārtot vai pārkārtot arī bērniem. Cik liela dzīves telpa nepieciešama bērnam dažādos vecumos?

Konsultē mākslas terapeite Zane Veitnere (zaneveitnere.lv).

Zīdainis savu istabu nespēs novērtēt

Lai cik skaisti dizaina žurnālos, blogos un mājaslapās izskatītos atsevišķa zīdainim iekārtota bērnistaba, realitātē pirmajos trijos dzīves gados mazulis bez šādas greznības var iztikt. “Bērniņš jutīsies daudz mierīgāk un harmoniskāk, ja pēc iespējas vairāk laika savos pirmajos dzīves gados pavadīs tuvāk mammai un tētim, nevis viens pats lielā istabā,” uzskata mākslas terapeite Zane Veitnere. Tāpēc veiksmīgāks risinājums ir mazuļa gultiņa blakus vecāku gultai, rotaļu stūrītis viesistabā vai telpā, kur vecāki uzturas visvairāk, bet vislabākā sporta zāle mazulim būs vecāku gulta. Lai kā censtos vecāki, smalku dizainu un dārgas mēbeles šajā vecumā bērns vēl nespēs novērtēt. Ja ļoti gribas kaut ko pirkt, labākais naudas ieguldījums būs kvalitatīvi rati, bērnu krēsliņš, autokrēsliņš – viss, kas var atvieglot jauno vecāku dzīvi.

No gada līdz trim svarīgākais ir drošība

Kad mazais sācis sēdēt, rāpot, celties kājās un sper pirmos solīšus, daudz svarīgāk par savu istabu vai rotaļu stūrīti ir parūpēties par drošību, jo, visticamāk, bērns negribēs sevi ierobežot vienā konkrētā rotaļu stūrī, viņa galvenais uzdevums šajā dzīves posmā ir iepazīt pasauli. Un to nevar izdarīt, spēlējoties vienā vietā vai pat vienā istabā, pasauli var iepazīt izrevidējot visus aizsniedzamos plauktus, atvilktnes, atverot un aizverot durvis, uzkāpjot uz virtuves galda, ielienot miskastē, palienot zem gultas un tamlīdzīgi. Lai cik stāvu un kvadrātmetru būtu jūsu mājoklim, pusotru gadu vecs bērns iekaros visu šo teritoriju! Vecāku galvenais uzdevums – būt bērnam blakus un ļaut darboties. “Lai parūpētos par drošību, mamma un tētis var notupties un paraudzīties uz mājokli no bērna acu augstuma – vai kaut kur aizsniedzamā augstumā nav bīstami kontakti, ķīmiski mazgāšanas līdzekļi, plīstoši vai smagi trauki, ko bērns var uzraut sev uz galvas, vai citas bīstamas lietas,” iesaka mākslas terapeite Zane Veitnere.

Trīs gados var iekārtot bērnistabu

Aptuveni trīs gadu vecumā, kad bērns bez grūtībām var nogulēt viens visu nakti un pamazām sāk arī spēlēties konkrētā vietā, viņš varētu būt gatavs savai istabai vai atsevišķi nodalītam stūrītim. Ierobežotas telpas gadījumā tas var būt atsevišķs galdiņš, krēsliņš, plaukts grāmatām un rotaļlietām vai, piemēram, telts. “Par skapja iegādi var sākt domāt no četru gadu vecuma, kad bērns patstāvīgi sācis ģērbties un pats grib tās izvēlēties. Iesaku iegādāties kumodi vai skapja zemākajos plauktos ierīkot kastes, kas ļauj bērnam viegli un ātri sašķirot drēbes. Vienā plauktā bikses, otrā krekli utt.  Jārēķinās, ka liela kārtība šajā skapī nevaldīs, jo, visticamāk, bērns vēl nespēs salocīt drēbes tik glīti kā mamma un smuki tās salikt plauktos, tāpēc vecākiem būtu jāparūpējas par tādu iekārtojumu, lai pašiem patiktu un nav jāraizējas par kārtību,” saka mākslas terapeite.  

Ar lielāku vai mazāku nekārtību pirmsskolas vecumā jārēķinās visiem vecākiem, tāpēc ļoti noderīgi var izrādīties zemo cenu līderu IKEA plauktu skapji ar mantu kastēm, kurās nudien ātri var noslēpt nekārtību.

Tā kā bērni daudz laika pavada uz grīdas, tad īpašais bērna stūrītis var būt nevis stūrī, bet tieši otrādi – istabas vidū uz paklāja.

Istaba vai stūrītis pirmklasniekam

Ja telpa ļauj, tad skolas vecums ir pēdējais brīdis, kad bērns var sākt apdzīvot savu istabu, taču saprotams, ka dzīvē tas ne vienmēr ir iespējams. Tad var domāt par radošiem un kompaktiem risinājumiem. Būtiskākās lietas, kas nepieciešamas skolas vecuma bērnam: gulta, drēbju skapis, rakstāmgalds un plaukti skolas un personiskām lietām. Ierobežotas telpas gadījumā var meklēt risinājumus, kur skapis, gulta un nereti arī plaukti vai spēles elementi apvienoti vienā.

Ietaupīt vietu palīdz arī sienas plaukti un pakaramie, uz kuriem var uzkārt maisiņus ar rotaļlietām, aksesuāriem vai citiem sīkumiņiem.

“Īpaša uzmanība jāpievērš rakstāmgaldam. Manuprāt, jo lielāka galda virsma, jo labāk, jo pie galda bērni ne tikai mācās, bet arī spēlējas. Esmu pat novērojusi, ka bērniem reizēm rakstāmgalds kalpo, lai spēlētos, bet virtuves galds mācībām, jo arī skolas vecuma bērni grib būt tuvāk vecākiem,” stāsta mākslas terapeite Zane Veitnere.  “Protams, svarīgi, lai arī vecāki justos labi un bērns veidotu savu autonomiju. Ikvienam vajag pabūt vienam, klusumā un reizēm pagarlaikoties. Tomēr esmu pamanījusi, ka bērni arī astoņos un deviņos gados labprāt spēlējas vecāku tuvumā, jo foršāk ir būt kopā ar vecākiem, tāpēc ne vienmēr viņi ir jāsūta dauzīties savā istabā. Sava istaba vairāk būtu nepieciešama brīžos, kad bērns ir dusmīgs, apvainojies un grib atelpu no citiem brāļiem un māsām, kā arī no vecākiem,” skaidro mākslas terapeite.

Ja nav iespējas nodrošināt bērnam atsevišķu istabu, tad būtu svarīgi iekārtot bērnam stūrīti tā, lai nav visu laiku jāuztraucas par kārtību. “Pat viskārtīgākie bērni rada mazu nekārtību, un tam noteikti nav jārada lieka psiholoģiska spriedze vecākiem,” skaidro mākslas terapeite, iesakot telpas iekārtot vienkrāsainas vai ar spilgtiem dekoriem tikai uz vienas sienas, jo raibums un košums bērnus var pārstimulēt. 

Vienlaikus viņa iesaka īpaši nepārdzīvot, ja skolas vecuma bērnam nav savas istabas, jo bērns parasti apmeklē pulciņus, tiekas ar draugiem un mājās nereti ierodas tikai kopā ar vecākiem pēc garas dienas un tad, lai cik tas nebūtu skumji, vēl arī sēžas pie mājasdarbiem. Atkal jau jāteic, ka daudz vērtīgāk ir ieguldīt līdzekļus nevis bērnistabā, bet gan telpā, kurā visa ģimene visvairāk uzturas kopā, padarot to mājīgu un omulīgu, lai jums kopā tur gribētos parunāties, uzspēlēt kādu galda spēli vai pačilot.

“Vēl es ieteiktu turēt mājās grāmatu un žurnālu plauktu, kas ir brīvi pieejams bērnam. Manuprāt, tam būtu jābūt daudz izceltākam punktam nekā TV vai virtuālai pasaulei. Arī vecākiem vajadzētu pie šī plaukta pieiet biežāk nekā pie telefona,” saka mākslas terapeite Zane Veitnere.

Ja par telpu varam diskutēt, kad un vai vajag atsevišķu istabu, tad par savu personīgo gultu un mantu kasti gan būtu svarīgi parūpēties ikvienam bērnam, kā arī par vietu, kur bērns var nolikt sev nozīmīgas mantas.

Ja ģimenē ir vairāki bērni, būtu liela nozīme, lai viņiem ir vieta, kur var atsevišķi spēlēties, un ļoti svarīgi, lai katram ir savas spēļu mantas un kaste. Būtiski, lai arī bērniem ar mazu vecuma starpību būtu iespēja padzīvot katram savā pasaulē.

Pusaudzim gan vajag savu stūrīti

Tīņa vecumā gan bērnam būtu svarīga sava istaba, lai viņš var nolīst, paklausīties mūziku un būt ar sevi. Telpas izmēram nav tik liela nozīme, bet svarīgi, lai tā ir iekārtota, domājot par bērnu. Piemēram, ja tas ir puisis, kuram patīk pumpēties un cilāt svaru stieņus, tad, ja vien telpa to atļauj, būtu svarīgu nodrošināt tam vietu. Savukārt, ja meitene ir mākslinieciski orientēta, tad viņas istabā varētu būt molberts. Protams, tikpat labi mākslinieciski orientēts var būt zēns, bet sportiska – meitene. “Un vēl svarīgi paturēt prātā, ka bērnam ir sava lietu kārtība, kas mums, pieaugušajiem, var šķistnekārtīgā vai pilnīgs bardaks,” saka mākslas terapeite Zane Veitnere. Un atkal jau labs risinājums varētu būt mēbeles, kurās viegli un ērti var ātri iekārtot mantas gadījumos, kad piesakās negaidīti ciemiņi.  

Ja iespējas iekārtot atsevišķu istabu nav, ir jādomā par to, kā nodalīt telpu, piemēram, ar skapi vai plauktu, ja to atļauj griestu augstums. Dažkārt guļamo zonu ar dažiem plauktiem var ierīkot istabā otrā stāvā.