Māja

Arhitekta Gata Didrihsona padomi mājokļa iegādē

Kam pievērst uzmanību, iegādājoties mājokli? Ar vērtīgiem padomiem dalās arhitekts Gatis Didrihsons, kura birojs Didrihsons Arhitekti ir izstrādājis vairāku dzīvojamo māju projektus Rīgā un tās apkārtnē.

Ieguldījums uz 40 gadiem

Iegādājoties mājokli, der apzināties, ka tā ir investīcija 40−50 gadiem. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka mājokļa iegādes cena veido nelielu daļu no tā, cik šo gadu laikā mājoklī reāli tiks ieguldīts, piemēram, privātmājas gadījumā tie ir vien 20%, savukārt dzīvoklī – vidēji 40−50% izmaksu. Cilvēki gadu gaitā pārbūvē, remontē, uzlabo savu dzīves telpu, tāpēc tas, cik rūpīgi mājoklis (vienalga dzīvoklis vai privātmāja) ir uzprojektēti, eventuāli var ļoti ietekmēt to, cik daudz laika un finanšu resursu tajā būs jāiegulda nākotnē. Tāpēc, pirms iegādāties dzīvojamo platību, jāpārdomā, kādiem nolūkiem mājoklis vajadzīgs un vai gadu gaitā šīs vajadzības potenciāli mainīsies. Piemēram, kad piedzims bērni, šo dzīves telpu vajadzēs plašāku, savukārt, kad bērni dosies savā dzīvē, vajadzība pēc lielas dzīvojamās platības samazināsies.

Ekonomisks, bet ne nabadzīgs

Šobrīd iedzīvotāju vidū ļoti pieprasīti ir tā saucamie ekonomiskās klases dzīvokļi, kuru cena jaunā projektā svārstās ap 1600 eiro kvadrātmetrā. Taču ekonomisks nebūt nenozīmē nabadzīgs, jo daudz lietas, kas pēcāk noteiks īpašnieka dzīves kvalitāti (piemēram, dienasgaisma, caurejoši plānojumi, palīgtelpa), nemaksā neko vai maksā salīdzinoši maz. Tāpēc arhitektam, projektējot jebkuru ekonomiskā segmenta mājokli, jāmāk to padarīt ne tikai maciņam draudzīgu, bet arī kvalitatīvu, ko iespējams panākt ar gudru plānojumu. Tad jautājums, kāpēc daudzi dzīvokļi mūsdienās tiek saukti par ekonomiskiem? Tāpēc, ka salīdzinoši mazā kvadratūrā, bet ar gudru plānojumu nekustamo īpašumu attīstītāji cenšas iekļaut pēc iespējas vairāk mājoklim nepieciešamo funkciju. Protams, ir arī tādi projekti, kuros redzams, ka izmaksu dēļ tiek taupīts uz dzīves kvalitātei svarīgām lietām, piemēram, dzīves telpas platība vai saules gaismas neesamība. Dažkārt arī novērots, ka nekustamo īpašumu attīstītāji cenšas radīt maldīgu priekšstatu, kādā redzamā un viegli uztveramā vietā mājoklī uzliekot dārgu materiālu, tā daudz svarīgākas lietas atstājot nepamanītas. Tāpēc ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību arī dažādām niansēm, kas pēcāk, dzīvojot izvēlētajā mājoklī, var atstāt iespaidu uz kopējo dzīves kvalitāti.

Projektēšanas nianses

Velns slēpjas detaļās arī attiecībā uz mājokļa plānojumu. Kādas tad ir šīs detaļas daudzdzīvokļu māju jaunajos projektos? Piemēram, dzīvokļa plānojumā svarīgs ir tā saucamais dual aspect jeb duālais aspekts, kas paredz, ka vienā mājokļa pusē iespīd rietumu saules gaisma, otrā – austrumu. Vislabāk, ja guļamistaba tiek plānota debespusē, kur saule aust, bet dzīvojamās telpas tajā, kur tā riet. Šāds plānojums ir saskaņā ar cilvēka bioloģisko pulksteni un pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un garastāvokli. Arī dzīvojamā platība uz vienu cilvēku ietekmē mūsu pašsajūtu. Kompaktā plānojumā tie parasti ir 20 m2 uz cilvēku, 25 m2 uz vienu cilvēku skaitās ļoti labi, savukārt 40 m2 ir ekskluzīvi un parasti arī pieejami ekskluzīvās klases mājokļos. Lai gan, protams, nevar rēķināt tikai plikus kvadrātmetrus, un, jo lielāka ģimene, jo kompaktāk var iekārtoties.

Jauna tendence – kvartāls

Arvien izplatītāka kļūst dzīvošana kvartālos, un arī jaunie nekustamo īpašumu projekti tiek attīstīti pēc kvartāla principa. Tā galvenā pozitīvā iezīme ir multifunkcionalitāte. Kvartālā ir atsevišķa stāvvieta, bērnu rotaļu laukums dažādām interesēm un vecuma grupām, kas paver iespēju socializēties gan bērniem, gan viņu vecākiem. Šādā kvartālā ir arī mazie veikaliņi, kāda co-working jeb kopstrādes telpa, kafejnīca, kur svētdienas rītā ar ģimenēm aiziet paēst brokastis. Kvartāls kļūst par tādu kā komūnu, kur pulcējas līdzīgu interešu un sociālā stāvokļa cilvēki, un šobrīd visā pasaulē apliecina zināmu dzīves kvalitāti. Tāpēc, izvēloties mājokli jaunajā projektā, ir vērts drīzāk skatīties uz kvartāla apbūvi. Un ne tikai tāpēc, ka kvartālos ir potenciāli labāka infrastruktūra, bet arī tāpēc, ka tos attīsta nekustamo īpašumu uzņēmumi ar lielāku pieredzi un līdz ar to arī ar augstāku izpildes kvalitāti. Turklāt, raugoties no nekustamo īpašumu attīstītāju perspektīvas, ar esošajām būvniecības izmaksām attīstīt kvartālu ir izdevīgāk nekā vienu vai divas mājas. Ko tas nozīmē pircējam? Dzīvoklis ekonomiskā segmenta mājā kādā no kvartāliem visdrīzāk būs labākas kvalitātes nekā līdzīgā cenā jebkur uzceltā vienā daudzdzīvokļu mājā.