Karjera

Zemāks atalgojums – joprojām aktuāla sieviešu līdztiesības problēma

8. marts ir vieni no zināmākajiem svētkiem Latvijā, taču ne visi svinētāji aizdomājas, kāda ir šīs dienas patiesā jēga. Joprojām gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē sieviešu diskriminācija ir reāla problēma.

8. martā daudzi Latvijas vīrieši lutina sievietes – ziedi, apsveikumi un konfekšu kārbas ir neatņemami šīs dienas atribūti. Tomēr aiz košajām izkārtnēm var aizmirst šo svētku patieso iemeslu – tā ir sieviešu cīņa par vienlīdzīgām tiesībām. Pat attīstītajās Rietumu valstīs, darot vienu un to pašu darbu, sieviešu atalgojums joprojām ir zemāks nekā vīriešiem. Arī Latvija šajā ziņā nav izņēmums.

Tiesības vēlēt un valkāt bikses

Sieviešu cīņa par savām tiesībām ir vairāk nekā gadsimtu sena. Tās pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā, kad galvenais akcents bija vēlēšanu tiesību iegūšana. Vēstures fakti liecina, ka Latvijas teritorijā, kas tolaik bija trīs Krievijas guberņu sastāvdaļa, tiesības piedalīties vēlēšanās sievietes pirmo reizi ieguva zīmīgajā 1905. gadā. Tomēr progresīvākās valsts statuss šajā ziņā pieder Somijai, kas tiesības vēlēt sievietēm piešķīra gadu vēlāk. Gluži vienkārši Somija tolaik jau bija autonoma teritorija, bet Latvijā tikai retais uzdrošinājās par savu valsti sapņot. Bet, piemēram, Šveicē balsstiesības sievietēm tika piešķirtas tikai 1971. gadā.

“Tagad šķiet, ka tā ir sena pagātne, bet patiesībā pagājuši tikai 47 gadi, kopš visās Eiropas valstīs sievietes var piedalīties vēlēšanās,” saka Swedbank Latvijā Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone.

Laika gaitā sievietes ieguva gan tiesības uz vienlīdzīgu izglītību, gan iespēju ieņemt visaugstākos amatus un pat valkāt bikses, tomēr pilnībā diskriminācija pēc dzimuma pazīmēm nav novērsta arī 21. gadsimtā.

Mazāka alga par tādu pašu darbu

Diemžēl līdz ar vēlēšanu tiesību iegūšanu nav atrisināti visi dzimumu līdztiesības jautājumi. Vēl arvien nākas dzirdēt apgalvojumus: “Ja sievietes grib vienlīdzību, lai iet izkraut vagonus!” “Šādi izteikumi ir aizspriedumaini, jo lielākajā daļā profesiju vīrieši un sievietes var veikt vienus un tos pašus pienākumus, un veiksmīgi paveikts darbs nav atkarīgs no dzimuma,” uzsver Māris Plūme, Swedbank komunikācijas vadītājs Latvijā. Diemžēl par diskrimināciju liecina reāli fakti. ASV, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem par 20 % zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Eiropas Savienībā – par 15 %, bet Latvijā – par 16 %. Nevienlīdzība ir problēma arī finanšu sektorā – pasaules mērogā plaisa ir aptuveni 7 %. Labā ziņa, ka Baltijas valstis šajā ziņā ir soli priekšā.

Kas notiek Latvijā?

Uz kopējā Eiropas fona Latvija izskatās neslikti, tomēr pat 1 % atšķirība atalgojumā, ja tas balstīts tikai uz dzimuma bāzes, nav nekas apsveicams, bet 16 % – tā ir prāva starpība. Tas nozīmē, ka tad, ja vīrietis saņem 1000 eiro, viņa kolēģe, kas dara to pašu darbu tādā pašā apjomā, saņem par 160 eiro mazāk.  Progress šajā jomā ir pārāk lēns. Vairāk nekā desmit gadu laikā atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu ir samazinājusies vien par pāris procentiem. 2005. gadā sievietes izpeļņa, darot identisku darbu, bija 81,9 % no vīrieša algas, bet 2017. gadā – 84,7 %.

Dzimumu līdztiesība ir ekonomiski izdevīga

Sabiedrības integrācijas fonda publicētajā pētījumā Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos, kurā analizēti dati par 110 Latvijas lielajiem uzņēmumiem, konstatēts, ka uzņēmumu finanšu absolūtajos rādītājos augstāka peļņa ir vīriešu vadītajiem uzņēmumiem, taču sieviešu vadītie uzņēmumi strādā efektīvāk, saražojot vienu produkta vienību ar augstāku peļņu jeb rentabilitāti. Analizējot abu dzimumu vadības stilu, var konstatēt atšķirības, kas sakņojas stereotipos par vīrišķību un sievišķību. Pētnieki raksta, ka šo atšķirīgo stilu līdzsvars rada dažādību, kas ir nepieciešama izaugsmei. Šī ir nozīmīga tēma arī Swedbank Latvija, kas nule saņēma Ilgtspējas indeksa balvu kā Dzimumu līdztiesīgākais uzņēmums Latvijā.

Lai risinātu, jāsāk ar sevi

Swedbank nevar pieņemt kādu darbā par mazāku algu, nekā ir paredzēts konkrētajā amata pozīcijā. Bankas personāla atlasē ir vērojama tendence, ka kandidāti vīrieši prasa lielāku algu nekā kandidātes sievietes. Taču bankas galapiedāvājumā mūsu kā darba devēja atbildība ir maksāt sievietei tik, cik šī pozīcija maksā tirgū. Arī tad, ja tā ir lielāka alga, nekā viņa sākotnēji prasījusi. Varam lepoties, ka Swedbank šāda nevienlīdzība nepastāv – esam to izlīdzinājuši līdz nullei,” uzsver Agita Jākobsone.

Tāpēc banka uzskata par savu pienākumu 8. martā vērst uzmanību ne tikai uz jauko tradīciju dāvināt puķes, bet mudina sabiedrību apzināties netaisnību, kas joprojām nav izskausta. Māris Plūme stāsta: “Swedbank politika šajā ziņā ir vienkārša – mēs nedalām klientus labajos un sliktajos pēc dzimuma vai citām pazīmēm, tātad mēs to nedarām arī attiecībā uz saviem darbiniekiem. Uz šādiem principiem ir balstīta mūsu personāla politika. Priecīgu mums visiem sieviešu un vīriešu līdztiesības dienu!”