Karjera

Studijas+darbs = papildus slogs studentiem

Kāpēc svarīgi uzkrājumu bērna nākotnei, lai palīdzētu viņam vienā no sarežģītākajiem dzīves periodiem, stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs.

Studentu gadi lielākajai daļai cilvēku ir viens no aizraujošākajiem un reizē smagākajiem dzīves periodiem. Cenšoties savienot studijas ar pilnas slodzes darbu, bieži cieš jaunieša mācību kvalitāte. Kamēr esi darbā, lai varētu pats nomaksāt savus rēķinus, augstskolā krājas parādi, un bieži vien neatliek laika pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Statistika rāda, ka par savām studijām maksā vairāk nekā puse – 60% – Latvijas studentu. Lai nepaļautos tikai uz to, ka jūsu bērns būs ģēnijs un iegūs gan budžeta vietu, gan stipendiju, ir vērts padomāt par uzkrājuma veidošanu viņa nākotnes studijām. Un pat ja viņš izrādās ģēnijs, iekrātā nauda tik un tā noderēs, investējot to viņa dzīves izmaksu segšanā studiju laikā vai pirmā īpašuma iegādē.

Studiju kredīta popularitāte krītas

Vēl pirms vairākiem gadiem populārs risinājums studentu vidū, ļaujot reizē nestrādāt un iegūt neatkarību no vecākiem, bija studiju vai studējošā kredīts. Viens ļauj studentam atmaksāt mācību maksu vēlāk pēc studijām, bet otrs – saņemt konkrētu summu ik mēnesi sadzīves izmaksu segšanai.

Taču laikā kopš 2004. gada studiju kredīta popularitāte ir kritusies trīs reizes, bet studējošā kredīta pat desmit reižu. Pērn studentu kredītu ņēma vairs tikai 1495 studenti, bet studējošā kredītu vien 323.

Protams, lielā mērā pie šīs situācijas vainojama demogrāfiskā lejupslīde, taču ir arī gūtas mācības, ka aizņēmums izglītībai ne vienmēr ir labākā izvēlē, ņemot vērā jauniešu nepastāvību un viedokļu maiņu attiecībā uz sākotnēji izvēlēto profesiju. Taču daļai gribētāju kredītu arī vienkārši atsaka. Viena no problēmām – bez valsts potenciālajam studentam vajadzīgs vēl otrs galvotājs, kuram jābūt kredītspējīgam, kā arī dažās specialitātēs studiju maksa ir tik augsta, ka kredītdevējs nav gatavs to segt pilnībā. Tā 2014. gadā atteikumu kredīta saņemšanai saņēma 31% pieteikuma iesniedzēju. Iespējams, ka daļa augstās mācību maksas dēļ nolemj nestudēt, daļa izvēlas nākotnes specialitāti, vadoties pēc iespējām iegūt budžeta vietu, nevis interesēm, bet vēl daļa studiju laikā dzīvo tuvu iztikas minimumam.

Izdzīvošanas nauda 100-400 eiro mēnesī

Swedbank veiktās aptaujas dati liecina, ka piektā daļa (19%) studentu spiesti izdzīvot ar mazāk nekā 100 eiro mēnesī, bet lielākai daļai aptaujāto mēneša budžets iekļaujas amplitūdā līdz 200 eiro. Taču vaicāti – gan vecāki, gan jaunieši –  cik, viņuprāt, būtu nepieciešams ik mēnesi studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, dzīvojot atsevišķi no vecākiem, vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka tiem būtu jābūt vismaz 400 eiro mēnesī. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Mazāk kā trešdaļa aptaujāto vecāku – 29% - norādījuši, ka zina – studijas Latvijā izmaksā no pusotra līdz diviem tūkstošiem eiro gadā. 14% atklājuši, ka viņiem nav ne jausmas, cik liela ir studiju maksa, un ar kādām ikmēneša izmaksām vidēji jārēķinās šodienas Latvijas studentam. Tas nozīmē, ka par bakalaura studiju iegūšanu jaunietis Latvijā vidēji samaksā 6000 līdz 8000 eiro. Taču ir arī nozares, kā, piemēram, medicīna, IT vai inženierzinātnes, kuru apgūšana maksā pat līdz 20 000 eiro, kas ir ļoti liela summa gadījumā, ja šādām izmaksām neesi bijis gatavs savlaicīgi. Un savlaicīgi nozīmē – jo ātrāk, jo labāk.

Par laimi, aptaujas dati liecina, ka atbildība par sava bērna nākotni pēc pilngadības sasniegšanas Latvijas sabiedrībā aug. Vairāk nekā puse aptaujāto vecāku – 53% - atzīst, ka uzkrāt sava bērna studiju maksai ir viņu atbildība.

Trešdaļa domā, ka viņiem būtu jāuzkrāj arī  bērna studiju dzīves izmaksām. Kredītu kā labāko risinājumu studiju maksas segšanai šobrīd uzskata tikai 9% aptaujāto, bet 12% norāda, ka bērnam pašam būtu jāspēj sevi nodrošināt pēc pilngadības iegūšanas. Interesanti, ka proporcionāli ļoti līdzīgu viedokli vecākiem pauž arī aptaujātie jaunieši, no kuriem arī lielākā daļa aptaujāto (52%) studiju maksu segšanā paļaujas uz vecākiem, un vairāk kā trešdaļa jauniešu vēlētos, lai vecāki uzkrātu arī viņu studiju dzīves izmaksām. Tikai 2% jauniešu uzskata, ka labāk būtu ņemt kredītu, lai nodrošinātu studiju maksu.

Vislabāk sākt uzkrāt jau kopš dzimšanas

Visprātīgāk būtu sākt uzkrāt jau kopš bērna dzimšanas, maksājot nelielu ikmēneša summu, kas jūtami neietekmē ģimenes dzīves kvalitāti šodien. Arī pēc sabiedrības domām vislabākais brīdis sākt uzkrājumu veidošanu izglītībai ir bērna piedzimšanas gadā. Tā uzskata 45% aptaujāto. Ātrāk sākot, mērķi ir iespējams sasniegt vieglāk. Piemēram, lai līdz bērna pilngadībai uzkrātu 10 000 eiro, kas palīdzētu apmaksāt jaunieša studiju maksu vai dzīvošanas izdevumus, bērna piedzimšanas gadā varētu pietikt ar 35 eiro ikmēneša iemaksu. Savukārt, lai uzkrātu šādu pašu summu, sākot krāt vēlāk, piemēram, 8 gadu vecumā, būtu nepieciešams katru mēnesi novirzīt jau 75 eiro. Uzkrājums bērna izglītībai sniegs viņam atspēriena punktu dzīvē svarīgā brīdī, kā arī dos brīvību izvēlēties to dzīves ceļu, kas viņu patiešām interesē. Bērns noteikti būs pateicīgs par to vecākiem.