Karjera

Studēšanas izmaksas Latvijā – ap 7000 eiro gadā

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā, jo saskaitot studiju maksu un ikdienas izdevumus, šī summa vidēji var sasniegt 6800 eiro gadā.

Kā liecina Swedbank veiktā aptauja*, vidēji studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro Bet papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai.

Turklāt, ja raugās uz šogad populārāko studiju programmu – datorzinātnes, medicīna un inženierzinātnes – izmaksām top Latvijas augstskolās, tad tikai profesijas apgūšana vien kopumā izmaksā aptuveni 8000 eiro. Tā, piemēram, lai kļūtu par IT speciālistu, kas ir populārākā jauniešu izvēle šogad, nepieciešami no 2000 līdz 3600 eiro gadā. Lai apgūtu mediķa profesiju, var nākties rēķināties ar vairāk nekā 3000 eiro gadā, un tā kā mācību ilgums ir seši gadi, kopumā profesijas apgūšana izmaksā teju 20 000 eiro. Savukārt, lai apgūtu inženierzinātnes, summa, ar kuru vecākiem jārēķinās, ir sākot no 2000 eiro līdz 4000 eiro gadā.

Vecāki un bērni ir vienisprātis – ir jāveido uzkrājums

Pēc Swedbank aptaujas datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas. Papildus tam trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā. Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gadā (45%).

Tikai 9% iedzīvotāju uzskata, ka studiju izmaksu segšanai labāk ir ņemt atbilstošu kredītu, bet 12% uzskata, ka jaunietim, sasniedzot pilngadību, pašam ir jāspēj parūpēties par visiem ar izglītību saistītiem izdevumiem (vai strādājot, vai ņemot kredītu).

Kad ir vislabākais brīdis sākt uzkrāt studijām?

Viens no populārākajiem atbalsta veidiem sava bērna nākotnei ir uzkrājumu veidošanas jau no bērna mazotnes. Tas nozīmē, ka vecāki savā bankā noformē līgumu par uzkrājumu bērna nākotnei, kas būs finansiāls pamats viņa nākamajiem dzīves posmiem.

“Šobrīd Latvijā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki atvēlē ik mēnesi, ir 35 eiro. Ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt vidēji 5640 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai. Svarīgi, ka šādā gadījumā bērns saņems uzkrāto naudas summu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, kā arī, veidojot šādu uzkrājumu, tiek apdrošināta arī vecāka dzīvība, skaidro Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.

Viņš uzsver, ka nav vienas pareizās formulas, kā uzkrāt vajadzīgo summu bērna nākotnei. Katrai ģimenei jāraugās pēc savām iespējām, taču ir skaidrs, ka jebkāds uzkrājums būs būtisks atbalsts, uzsākot studijas. Un nav viena pareizā, laika, kad sākt veidot uzkrājumus – jebkurš laiks ir labs, jo finansiāls atbalsts ģimenei var noderēt kā uzsākot bērnudārza, tā studiju gaitas.

Swedbank iedzīvotāju un jauniešu aptauja veikta 2018.gada aprīlī un maijā, sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 734 iedzīvotājus vecumā līdz 74 gadiem, kā arī 300 jauniešus vecumā no 15 līdz 18 gadiem.