Karjera

Vai 18 gados pusaudzim jāsāk pelnīt pašam?

Pusaudža vecumā ir jākārto ne vien skolas eksāmeni, bet paralēli sākas arī pirmie pārbaudījumi patstāvīgajā dzīvē.

Kas par naudu būtu jāzina pusaudzim, konsultējusi Ģimenes psiholoģijas centra Līna psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Jolanta Ūsiņa.

Jāprot jau plānot un krāt

Šajā laikā būtu labi, ja bērns jau būtu iemācījies plānot savu iknedēļas kabatas naudu un būtu guvis arī pieredzi, ka sakrājot var tikt pie kādas kārotas lielākas mantas, sasniegt kādu mērķi.

Pusaudža vecumā bērnam var ar reāliem cipariem izskaidrot, cik naudas ģimenē tiek tērēts pārtikai, cik komunālajiem maksājumiem, cik izmaksā benzīns, apģērbs un citas ģimenei nepieciešamās lietas, lai viņam veidojas pamatots redzējums, kāpēc jūs ne vienmēr esat gatavi atbalstīt visas viņa finansiālās prasības. Ja jūs zināmu naudas summu uzkrājat, noteikti izstāstiet bērnam arī to, pamatojot, kāpēc jums tas šķiet svarīgi.

Māciet mazas naudas summas skatīt mēneša un gada griezumā. Piemēram, pusaudzim var šķist, ka pieci eiro kabatas nauda vienā dienā ir pārāk maz, atspoguļojiet, ka nedēļā tie ir 25 eiro, mēnesī – 100, bet gadā 1200.

Pusaudzim dārgākais telefons ģimenē?

Pusaudžiem un vecākiem ļoti bieži atšķiras uzskati par to, kā vajadzētu tērēt naudu. Vecākiem var šķist, ka konkrētas firmas telefons ir lieka naudas izmešana, taču pusaudzim tā ir daļa no socializēšanās, kas šajā vecumposmā ieņem ļoti svarīgu lomu viņa dzīvē. To vajadzētu cienīt. Taču vienlaikus nebūtu pareiza arī situācija, ka bērnam ir dārgākais telefons ģimenē.

Atvēliet pusaudzim konkrētu budžetu apģērba iegādei un ļaujiet izvēlēties apģērbu pašam. Lai izvēlas – pirkt vienas, bet ļoti dārgas bikses vai lētākas un vēl divus krekliņus.

Jāmudina piepelnīties pašam

Ja pusaudzim ir vēlme pēc dārgākām mantām, drēbēm un lietām, nekā vecāki spēj nodrošināt, viņu var mudināt piepelnīties nedēļas nogalēs un vasarā. Aptaujājot cilvēkus, kas dzīvē daudz ko sasnieguši, bieži jāsecina, ka viņi savu pirmo darba pieredzi guvuši jau skolas laikā. Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā īpašas atbalsta programmas skolēnu darbam vasarā. Informācijai var sekot nva.gov.lv. Tiesa gan, iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka vakances tiek aizpildītas ļoti ātri, tāpēc lielākas izredzes ir tiem, kas piesakās pirmie. Par vasaras darbu var interesēties arī savā pašvaldībā. Darba likums paredz, ka vasaras brīvlaikā var nodarbināt bērnus no 13 gadu vecuma ne ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Savukārt pusaudžus (15–18 gadi) nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

No 9. klases iespējams dibināt skolēnu mācību uzņēmumu  Junior Achievement programmas ietvaros. Brīnišķīga iespēja gūt pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā un realizēt vispārdrošākās ieceres.

Nenovērtējama pieredze - brīvprātīgais darbs ārzemēs

No 17 gadu vecuma jaunieši var iesaistīties brīvprātīgajā darbā un doties uz kādu no Eiropas valstīm pilnīgi bez maksas (tikai atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams ieguldījums ceļa izmaksu segšanā). Brīvprātīgais nesaņem atalgojumu, taču viņam tiek segti visi apstiprinātie izdevumi, kas saistīti ar viņa projektu: ceļa un uzturēšanās izdevumi (dzīvesvieta un pārtika), apdrošināšana, darbam nepieciešamā apmācība un valodu kursi, kā arī neliela kabatas nauda personiskiem tēriņiem. Eiropas brīvprātīgais darbs (jaunatne.gov.lv).

Kā stāsta Jolanta Ūsiņa, ir daudz veiksmes stāstu, ka jaunieši jau 16, 17, 18 gados atrod iespēju nopelnīt papildu naudu. Un motivētāki biežāk ir tie jaunieši, kuru vecākiem nav tik lielas iespējas viņus atbalstīt. Tāpēc vecākiem svarīgi domāt par veselīgu balansu – atbalstīt, bet vienlaikus motivēt arī darīt pašam. Ja bērnam, kurš jau mācās augstskolā, vecāki nodrošinās visu nepieciešamo un vēl arī katru mēnesi ieskaitīs, piemēram, 300 eiro kontā, viņam var zust motivācija meklēt darbu pašam. Labāk, ja vecāki bērnu atbalsta līdz zināmai robežai, bet pārējo plāno viņš pats, piemēram, piestrādājot vai izvēloties studiju vai studējošā kredītu.

Vecāki mēdz uztraukties – ja bērns iet strādāt, piemēram, kūdras purvā vai celtniecībā, lai tikai viņš nepārstrādājas. Bet tā ir ļoti vērtīga pieredze un iespēja sajust paša nopelnītās naudas garšu!

Vecāku uzdevums – sagatavot pusaudzi pieaugušo dzīvei

Ir tikai labi, ja pusaudžu vecumā vecāki viņi sagatavo tā saucamajai divdesmitgadnieka krīzei, kad bērnam jādodas prom no vecāku mājām un jāuzņemas atbildība gan par drēbju mazgāšanu, gan vakariņu gatavošanu, gan arī personisko rēķinu segšanu.

Vecāki bieži bērnus baida, ka 18 gados būs jāsāk pelnīt pašiem. Ne vienmēr realitāte ir tik skarba, taču Jolanta Ūsiņa novērojusi, ka pat tad, ja vecāki tiešām ir tik skarbi un jau 18 gados liek bērnam pelnīt pašam, tas viņam parasti nāk tikai par labu. Jo par savu bērnu ir jādomā nevis šābrīža ērtību kontekstā, bet gan plašāk – kādu mēs viņu gribētu redzēt pēc pieciem, desmit gadiem – uz kakla sēdētāju vai veiksmīgu cilvēku, kas spēj parūpēties par sevi un savu ģimeni?

Uzzini arī: