Kur un kā vedīs tava karjera?

Kāpt pa karjeras kāpnēm – šī ir biežāk dzirdētā frāze, domājot par veiksmīgu karjeras attīstību. Taču mūsdienu organizācijās ir pieejami arī citi karjeras izaugsmes virzieni, kas ļauj gūt jaunu pieredzi un zināšanas.

Pirmais gads – strauja attīstība

Uzsākot darbu konkrētā amatā, jaunam darbiniekam ir vairums no nepieciešamajām kompetencēm, lai veiktu noteiktos amata pienākumus. Paralēli ir jāapgūst ne tikai konkrētā amata saturs, bet arī jāizveido attiecības komandā, ar sadarbības partneriem un vadību. Tāpat jāapgūst rakstītie un nerakstītie likumi un tradīcijas, organizācijas kultūra jeb tas, kāda veida uzvedība organizācijā ir vēlama, bet kāda netiek akceptēta. Katrā organizācijā atšķiras arī vadības stils, darba organizācija un atskaišu, kā arī IT sistēmas. Tāpēc pirmajā gadā darbinieka attīstība noris visai strauji, jo jāapgūst daudz un dažādu zināšanu un prasmju.

Ko darīt, lai tevi pamanītu?

Aptuveni pēc gada (dažādos amatos šis laiks var būt atšķirīgs), kad darbinieks ir apguvis amata pienākumus un prot labi veikt savu darbu, viņš spēj dot pienesumu un atbalstu komandai. Arī pats darbinieks jūtas drošāk un var nākt klajā ar jaunām idejām, rosināt uzlabojumus, kā efektivizēt darba procesu. Uzņemoties ne tikai savu operatīvo pienākumu izpildi, bet iniciējot un piedaloties kāda procesa uzlabojumos vai mazu projektu vadībā, darbiniekam paveras jaunas attīstības iespējas. Jo vadītāji to parasti ievēro un labprāt uztic darba procesu pilnveidi uzņēmīgiem cilvēkiem.

“Uzņemoties atbildību un domājot plašāk par saviem tiešajiem amata pienākumiem, darbiniekam ir iespēja kļūt redzamākam organizācijā, piemēram, pārstāvot savu komandu un prezentējot priekšlikumus uzlabojumiem sadarbības partneriem vai vadībai,” stāsta Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore.

Iespēja kļūt par mentoru

Turpinot darbu savā amatā, darbinieks piedzīvo dažādas situācijas, gan iekšējas, gan ārējas pārmaiņas un, laikam ritot, veido labāku izpratni un uzkrāj arvien dziļākas un pamatīgākas kompetences dažādu jautājumu risināšanā. Speciālists, kas vairākus gadus atbild par noteiktu funkciju, būs piedzīvojis un risinājis daudz vairāk dažādu veidu situāciju nekā kolēģis ar nelielu pieredzi amatā. Uz viņu varēs paļauties, un viņš neapjuks arī sarežģītāku un nebijušu situāciju šķetināšanā. “Vairāku gadu pieredze kādā jomā ir vērtīga, un bieži vien šādus kolēģus ar labu izpratni un uzkrātām zināšanām piesaista jauno darbinieku apmācībā vai mācību vadīšanā citiem speciālistiem, kas arī ir lielisks karjeras attīstības veids,” skaidro Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore. Viņa uzsver, ka kļūt par mentoru ir vērtīgi arī pašu speciālistu izaugsmei, jo, ievadot amata zināšanās vai apmācot jaunos kolēģus, zinošie darbinieki arī paši apkopo un strukturē zināšanas, pieredzi, gūtās atziņas un, iespējams, saredz jomas, kur joprojām ir iespējami uzlabojumi. Šādā veidā tiek attīstīta arī kompetence, kā nodot savas zināšanas jaunajam kolēģim tā, lai otrs tās saprastu un spētu izmantot praksē.

Iet dziļumā vai plašumā

Katrs darbinieks arī pats var domāt par to, kā virzīties tālāk savā attīstībā, jo attīstības virzieni ir vairāki:

  •  turpināt dziļāk izprast kādu konkrētu tēmu, fokusējoties uz vienu produktu vai padziļinot savas zināšanas vienā šaurā jomā;

  • vai arī gluži pretēji – paplašināt savu atbildību, uzņemoties, piemēram, kādas plašākas jomas vadību.

Atsevišķās situācijās jomas vadība var iekļaut arī pārraudzību pār citiem kolēģiem – tā saucamo team-lead lomu. Bet tikpat labi tas var būt amats, kas paredz atbildību par procesiem, bet neiekļauj komandas vadību.

Vertikālā vai horizontālā izaugsme

Ir situācijas, kad darbinieks jūt – kaut kas jāmaina, jo viss ir apgūts, vairs nav interesanti un ir vēlme darīt ko citu.

“Šādās situācijās vispirms ir vērtīgi aprunāties ar savu vadītāju par to, kas gaidāms tuvākā un tālākā laikā. Iespējams, nodaļai paredzētas kādas izmaiņas – plānots uzņemties papildu funkcijas vai gaidāma kāda kolēģa rotācija, un varbūt pēc šīs sarunas vadītājs saredz iespēju pārorganizēt darbu un uzticēt darbiniekam kādu jaunu klientu vai pamainīt pienākumu pārdali struktūrvienības iekšienē,” iesaka Swedbank Karjeras centra vadītāja.

Ja nodaļas iekšienē šādu iespēju tobrīd nav, darbinieks var izpētīt situāciju organizācijā un pieteikties atvērtajām vakancēm. Tas var būt amats ar lielāku atbildību – tātad vertikālā izaugsme, vai arī līdzīgs amats citā darbības jomā, nemainot amata sarežģītību vai atbildības līmeni, – tā sauktā horizontālā izaugsme. Būtiskākais ir saprast, kurās jomās un amatos konkrētā darbinieka uzkrātās zināšanas un prasmes vēl varētu lieti noderēt.

Spirālveida attīstība

Pastāv arī tāds karjeras veids, kas paredz uzņemties mazāku atbildību vai pienākumu loku. “Dzīvē ir dažādas situācijas, kad darbinieks var izvēlēties uz laiku vai pastāvīgi samazināt savu slodzi, pienākumu apmēru vai atbildības līmeni. Piemēram, darbinieks pirmspensijas vecumā vēlas samazināt darba slodzi, lai vairāk laika varētu veltīt sabiedriskajām aktivitātēm. Vai arī eksperts, kas uzņēmies vadītāja lomu, pēc vairāku mēnešu smaga darba saprot, ka tomēr nevēlas veikt vadītāja pienākumus un atgriežas savā iepriekšējā amatā,” skaidro Swedbank Karjeras centra vadītāja. Tāpat ir iespējamas situācijas, kad  pieredzējis darbinieks vēlas pilnībā mainīt sava darba specifiku un ir gatavs sākt darbu jaunā sfērā zemāka līmeņa amatā nekā iepriekš. Arī šis karjeras virziens vērtējams pozitīvi, jo tas ir katra darbinieka individuāls lēmums, lai tuvotos katra personiski izvirzītajiem mērķiem.

“Mūsdienu dinamiskajā vidē tu vari piedzīvot karjeras izaugsmi dažādos veidos neatkarīgi no tā, vai tas nāk līdz ar izmaiņām amata nosaukumā vai ne. Būtiskākais jautājums, uz ko sev atbildēt, – vai savā pašreizējā lomā es izjūtu attīstību savās prasmēs, kompetencēs un personības kvalitātēs,” rezumē Swedbank Karjeras centra vadītāja.   

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?