Karjera

Kāpēc mainīt savu darbu?

Darbā mēs pavadām lielāko dienas daļu, tāpēc ir svarīgi, lai tas, ko darām, mums sagādātu gandarījumu. Ja tas tā vairs nav, ir jāmeklē risinājums – jauna darba vieta, cits amats vai pilnīgi jauna karjera.

Ir interesanti – ir labi

Pētījumi rāda, ka darba saturs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka to, cik apmierināts ar savu darbu ir cilvēks. Piemēram, pagājušajā gadā veiktais TNS pētījums parādīja,  ka četri visbūtiskākie faktori ir darba vietas stabilitāte (42%), interesants darba saturs (32%), uzņēmuma atrašanās vieta (32%), labas attiecības ar kolēģiem (32%) (avots:TNS pētījums.). 

Laura Miezere, Swedbank personāla vadības partnere, uzsver: “Šobrīd darba tirgū ir reti sastopamas profesijas, kurās darba saturs nemainās. Vairumam amatu tas mainās līdz ar pieaugošajām klientu prasībām, tirgus tendencēm, tehnoloģiju attīstību un inovācijām.”

Viņai piekrīt arī Swedbank Pensiju un investīciju daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls. “Šajā amatā esmu jau septiņus gadus un joprojām atrodu jaunus izaicinājumus. Darbs ir aizraujošs, labi kolēģi, un kopumā esmu apmierināts ar savu darba ikdienu. Tas gan nenozīmē, ka šo darbu darīšu mūžīgi. Esmu atvērts pārmaiņām un gatavs mainīties arī pats,” saka Kristaps Kopštāls.

Ikvienam no mums ir atšķirīgi priekšstati par to, kad ir jāmaina darbs, cik ilgi “drīkst” strādāt vienā amatā, tādēļ ir saprotami, ka lēmums par amata maiņu raisa nopietnas pārdomas, šaubas vai pat bailes. Laura Miezere izceļ trīs būtiskākos aspektus, kāpēc cilvēki tomēr izšķiras par labu jaunam posmam karjerā – emocionālo, pragmatisko un profesionālo.

Emocionālā pašsajūta – iemesls mainīt vidi

Emocionālā labklājība ir būtisks faktors, lai cilvēks būtu apmierināts ar savu dzīvi. Situācijās, kad cilvēks sāk kļūt neapmierināts ar darbu, emocionālās reakcijas var izpausties gan konstruktīvā, gan destruktīvā veidā. Piemēram, konstruktīvas reakcijas ir līdzšinējās degsmes un aizrautības samazināšanās, apnicīgums, darbs vairs nešķiet interesants. Savukārt destruktīvas reakcijas var izpausties kā žēlošanās par darba devēju, kolēģiem vai vadītāju, fokuss uz negatīvo.

Attiecības ar cilvēkiem arī var kalpot par būtisku pamudinājumu amata vai darba vietas maiņai, tomēr jāatzīmē, ka cilvēks no savām  emocijām nevar aizbēgt, piemēram, ja cilvēkam ir grūtības sastrādāties kolektīvā, tad šī problēma neatrisināsies, nomainot darba devēju vai amatu.

Nepieciešamība pēc jauniem izaicinājumiem

Uzskats, ka ir laiks mainīt amatu vai darba devēju ik pēc septiņiem gadiem, ir novecojis. Šobrīd, kad pārmaiņas ir dabisks, pašsaprotams un neatņemams uzņēmējdarbības attīstības veids, ir pieņemami, ka pārmaiņas profesionālajā jomā notiek daudz ātrāk un straujāk. CV Market, analizējot portālā ievietotos profilus, norāda, ka 18–29 gadu vecumā darbinieks vienā uzņēmumā vidēji nostrādā 14,2 mēnešus jeb nedaudz vairāk par 1 gadu, 30–45 gadus veci darbinieki divreiz ilgāk – vidēji 30 mēnešus jeb 2,5 gadus, bet darbinieki, kas vecāki par 46 gadiem, darba vietu maina vēl retāk un vienā uzņēmumā strādā vidēji 74 mēnešus jeb 6 gadus (avots: www.cvmarket.lv). Interneta portāls The Balance, kas sniedz dažādus padomus finanšu labklājības stiprināšanai, norāda, ka cilvēki vecumposmā no 18 līdz 48 gadiem vidēji strādā 11,7 darba vietās. Vecumposmā no 18 līdz 24 gadiem – 5,5 darba vietās, savukārt pēc 25 gadiem vidēji 2,4 darba vietās.

Tāpēc spēja ieraudzīt radušās profesionālās izaugsmes iespējas un augt līdz ar pārmaiņām, ir gudrs veids kā maksimāli realizēt savu potenciālu.

Nauda un karjera

Kā liecina jau minētais TNS pētījums, svarīgākais arguments mainīt darba vietu ir lielāks atalgojums (64%), personīgie apsvērumi, piem., ģimene, veselība (24%), labāki bonusi (22%), labākas profesionālās izaugsmes iespējas (21%).

Savukārt lielākais globālais sociālais tīkls profesionāļiem – Linkedin –aptaujā secinājis, ka būtiskākais arguments, kāpēc cilvēki maina darba vietu, ir karjeras izaugsmes iespējas.

Lielākoties lēmums par izmaiņām karjerā būs vairāku faktoru kopums, tādēļ pirms pieņemt lēmumu par labu pārmaiņām, svarīgi ir būt godīgam pret sevi un saprast, kādi ir īstie motīvi un patiesie apsvērumi.

Tikai tu pats esi atbildīgs par lēmumiem, kurus pieņem un kā veido savu karjeru! Paturi prātā, ka ne vienmēr ir vajadzīgas kardinālas pārmaiņas vai darba devēja maiņa, ļoti bieži iespējas augt var atrast esošajā amatā, izrādot iniciatīvu, mācoties no kolēģu pieredzes vai izvērtējot uzņēmuma iekšējās vakances un kompetences, kas ir nepieciešamas, lai augtu kopā ar uzņēmumu, kurā strādā.  

Liela banka – lielas iespējas

Swedbank Konsultāciju centra Pārdošanas vadītājai Kristīnei Kovšelei banka ir pirmā un vienīgā darba vieta. Sāka viņa kā konta operators bankas filiālē, tad kļuva par vecāko konta operatoru un pēc tam par klientu menedžeri.  “Cenšos nepārtraukti mācīties un pilnveidoties, jo man ir svarīgi, lai būtu interesanti, lai es justu, ka attīstos. Tad, kad pārņēma sajūta, ka esmu šajā darbā sevi izsmēlusi un mana izaugsme kļuvusi lēnāka, nolēmu, ka kaut kas jāmaina.” Kristīne pievienojās produktu attīstītāju komandai, kur nodarbojās ar īstermiņa kredītu attīstību. Četru gadu laikā gūta pieredze projektu vadībā, procesu uzlabošanā, jaunu produktu izstrādē un daudzās citās jomās, kurās lieti noderēja arī iepriekšējā pieredze darbā ar klientiem. Tad sekoja nākamais izaicinājums – darbs Pārdošanas un mārketinga daļā, kurā atkal gūta jauna pieredze pārdošanas, kampaņu izstrādes un plānošanas jomā. Kristīne atzīst, šie seši gadi Pārdošanas vadītāju komandā iemācījuši daudz jauna, tomēr bijis pietiekami ilgs posms, lai atkal raudzītos uz jauniem apvāršņiem, kur izmantot visu līdz šim apgūto pieredzi. Viņa pieteicās uz vadītāja vietu Konsultāciju centrā. Tas bija līdzvērtīgs amats iepriekšējam, tomēr vēlme pēc pārmaiņām izrādījās noteicošā. Šis solis izrādījās veiksmīgs, jo jau pēc nepilna gada viņa saņēma piedāvājumu kļūt par zvanu izejošās plūsmas komandu vadītājiem, un tas jau bija nozīmīgs solis augšup pa karjeras kāpnēm. Kristīne ir spilgts piemērs tam, ka bankas ietvaros var veidot spilgtu karjeru atšķirīgās nozarēs. Viņa uzskata, ka tajā brīdī, kad sajūti, ka dzirkstelīte apdzisusi, jādodas tālāk – uz augšu, pa labi vai pa kreisi – nav pat tik būtiski, bet, lai ir sajūta, ka apgūsti ko jaunu un turpini pilnveidot sevi.

Darba vietas maiņa uz citu valsti

Vēl lielāku izaicinājumu pieņēma Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, kura vienpadsmit gadus nostrādāja Makroekonomikas pētījumu daļā Baltijas valstīs, bet tad devās uz Zviedriju, kur pievienojās Investors relations komandai. “Pēc vienpadsmit gadiem Makroekonomikas pētījumu daļā gribēju ko pamainīt. Manā gadījumā tas ir ļoti grūti, jo ir praktiski neiespējami atrast kādu nozari, kas būtu tikpat plaša un dinamiska kā ekonomika. Tāpēc tad, kad man piedāvāja strādāt Zviedrijā, ne mirkli nešaubījos. Tas ir darbs un pieredze, kādu Latvijā praktiski nav iespējams iegūt, jo nav tik lielu uzņēmumu. Tagad atkal atgriežos Latvijā, bet jau ar pavisam citu pieredzi un zināšanām. Manā gadījumā iemesls karjeras pārmaiņām noteikti bija profesionāls izaicinājums.”

Stokholmā Lija strādāja ar Swedbank investoriem – analizēja, pētīja un sagatavoja informāciju par banku, lai to prezentētu tiem, kas vēlas iegādāties bankas akcijas vai obligācijas, kā arī reitingu aģentūrām. Grūtākais bijis pierast pie citādas darba vides un kultūras. Tagad savas zināšanas Lija gatavojas investēt Swedbank Baltijas valstīs un turpināt koordinēt dažādus starpvalstu projektus, piemēram, ekonomikas ilgtspējas analīzē un veicināšanā.

“Neizslēdzu, ka nākotnē varētu vēl kaut ko mainīt, iespējams, pat radikāli. Kāds mans kolēģis iestājās gaisa pilotu skolā. Cilvēki dzīvo un strādā aizvien ilgāk, tāpēc ir laiks un iespējas pamēģināt visdažādākās lietas, Uzskatu, ka jānožēlo ir tikai tas, ka neesi mēģinājis, nevis, ja neizdodas,” secina Lija.

Linkedin aptauja.

TNS pētījums.