Ikdiena

Prāvāka naudas summa bankas kontā! Ko darīt?

Neparedzēti mēdz būt ne tikai izdevumi, bet arī ienākumi. Vismaz reizi gadā iespējams saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu, dažkārt darba devējs apbalvo ar ceturkšņa, pusgada vai gada prēmiju.

Kā gudri rīkoties ar prāvāku naudas summu, kas gaidīti vai negaidīti iekritusi bankas kontā, konsultē Kristaps KopštālsSwedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs.

Protams, ka prātīgi būtu šādu naudas summu uzreiz visu neiztērēt, bet pataupīt nebaltai dienai vai gudri ieguldīt, bet gribas taču sevi arī palutināt… “Ir svarīgi gan domāt par nākotni, gan arī baudīt dzīvi šodien, tas nozīmē, ka jālīdzsvaro izdevumi un uzkrājumi,” mierinoši saka Kristaps Kopštāls, uzkrājumu veidošanā minot līdzību ar ēšanu – ja neēd nemaz, tad nav laba pašsajūta un var pat rasties veselības problēmas, bet, ja ēd par daudz, var rasties smaguma sajūta. Labākais risinājums – ēst sabalansēti. “Līdzīgi ir ar uzkrājumiem. Ja nekrāj nemaz, tas var radīt satraukumu, kad rodas neparedzēti tēriņi vai samazinās ienākumi. Bet, ja uzkrājumu veidošanai novirza pārāk daudz, tad iespējams nākas atteikties no kaut kā jau šodien, piemēram, hobijiem vai kādiem citiem dzīves priekiem un tas var radīt diskomfortu pat laupīt dzīvesprieku. Bet, ja izdodas to sabalansēt, tad var gan baudīt šodienu, gan arī nākotne izskatīsies saulaināka un nodrošinātāka,” teic Kristaps Kopštāls.

Ideālā formula uzkrājumu veidošanai

Finanšu situācija katrā ģimenē ir atšķirīga un ļoti svarīgi izvērtēt, cik daudz brīvu līdzekļu paliek pēc obligāto maksājumu segšanas atliek, taču ideāli, ja uzkrājumiem var novirzīt 10% no saviem ienākumiem.

“Protams, ka tas ir atkarīgs no ienākumiem un bieži vien no lielākiem ienākumiem ir vieglāk novirzīt uzkrājumam arī lielākus procentus. Bet 10% ir tāds kā zelta standarts, ko novirzīt dažāda veida uzkrājumiem – gan kādam konkrētam mērķim, gan vecumdienām, gan bērna nākotnei vai finanšu rezerves veidošanai,” iesaka Swedbank eksperts.

Prātīgi būtu daļu naudas ieguldīt

Vismaz daļu no neparedzētiem ienākumiem būtu labi ieguldīt un risinājumi var būt dažādi.

“Šis ieguldījums nav obligāti jāpārskaita bankas kontā – tas var būt arī ieguldījums sevī, lai apgūtu jaunas prasmes, apmeklētu kādus kursus, apmācības. Arī tas dod prieku un gandarījuma sajūtu,” saka Kristaps Kopštāls.

Vispirms jāparūpējas par drošības spilvenu


Ja tiek dzīvots no algas līdz algai un nav vispār nekādu uzkrājumu, tad gan ir vērts veidot drošības spilvenu, jo neparedzētās situācijas notiek ik pa laikam – salūzt auto, veļasmašīna vai rodas kādi citi neparedzētu tēriņi un tad drošības spilvens ir pamatu pamats, kas ļauj neiekrist finanšu bedrē. “Spilvena biezums var atšķirties, jo kāds jūtas droši, ja viņam ir rezerve vienas algas apmērā, kādam citam – trīs un vēl kādam – sešu mēneša algu apjomā,” skaidro Swedbank eksperts.

Bet iespējams papildus saņemtās naudas tērēšana ir jau izplānota. Piemēram, jaunai automašīnai vai pirmajai iemaksai kādam lielākam pirkumam. “Tad visticamāk nav vērts domāt par tās atlikšanu. Cilvēkam, kurš jau nolēmis pirkt mašīnu, būs grūti vai ne pārāk patīkami šos naudas līdzekļus novirzīt uzkrājumam,” novērojis Kristaps Kopštāls.

Nākamais solis – padomāt par nākotni

Kad par drošības sajūtu ir padomāts, var skatīties uz cita veida uzkrājumiem, piemēram, pensiju. “Jo jāsaprot, ka valsts pensijas varētu nodrošināt pat tikai kādus 40-50 procentus no mūsu pirmspensijas ienākumiem – diez vai kāds, sasniedzot pensijas vecumu, gribēs, lai pēkšņi vienā mēnesī ienākumi samazinās uz pusi.

Tātad jāsāk ar finanšu rezervi, tad vecumdienu nodrošināšanu vai uzkrājumu bērnam. “Ja vēl paliek pāri, tad ir vērts skatīties, ko piedāvā banka,” saka Swedbank eksperts.

Vai ir vērts nodokļu atmaksu ieguldīt nākamā gada nodokļu atmaksā?

Ja cilvēks saņemot nodokļu atmaksu, vēlas to papildus iemaksāt pensiju 3. līmenī vai kādā no uzkrājošajām apdrošināšanām, par kurām var saņemt nodokļu atmaksu nākamajā gadā, ir vērts parēķināt, cik lielas iemaksas jau ir veiktas. Iemaksām pensiju fondos un uzkrājošajā apdrošināšanā ir limits – 10% no bruto algas.
Piemēram, ja alga ir,  1000 eiro bruto, un katru mēnesi tiek veiktas iemaksas 50 eiro apmērā, tad, papildus iemaksa uzkrājumā ir iespēja gan to audzēt, gan arī palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Tad tas ir prātīgs lēmums,” vērtē Swedbank eksperts, “vai arī, ja izmanto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par uzkrājumu tikai 3. pensiju līmenī, tad nākamais solis ir apskatīties arī uz uzkrājošo apdrošināšanu”.  

Rezumējot, var teikt, ka tad, ja papildus ienākumi ir līdz 1000 eiro, tad svarīgi parūpēties par drošību. Ja 1000-2000 eiro, var padomāt uzkrājumu veidošanu ar iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, bet, ja virs 2000 eiro, ir vērts aprunāties ar bankas speciālistu par labāko ieguldījuma veidu, atbilstoši cilvēka mērķiem un vēlmēm.