Ikdiena

Kāpēc neizdodas nokļūt uz zaļa zara?

Ne vienmēr atalgojuma lielums nosaka to, vai mēneša beigās naudas pietrūkst vai gluži pretēji paliek pāri. Jo vēl svarīgāka par to, cik liela ir alga, ir prasme plānot ienākumus un izdevumus.

Sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka zināšanas par naudu jāapgūst vien tad, ja tās ir tik daudz, ka ir, ko pārvaldīt, taču Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsver, ka realitātē ir gluži pretēji – jo mazāk ir naudas, jo būtiskāk saprast, kur un kāpēc katrs eiro tiek iztērēts. Un, lai gan finanšu plānošana bieži vien izraisa negatīvas asociācijas, jo saistās ar izdevumu samazināšanu un kontroli, naudas plānošana ir visdrošākais veids, kā izkļūt no finansiālām grūtībām un kļūt finansiāli neatkarīgākam.

Vislielākie maldi – rīt būs vieglāk

To droši vien var attiecināt ne vien uz budžeta plānošanu, bet arī uz apņemšanos no rītdienas sākt sportot, ēst veselīgāk, doties pie miera laicīgāk u. c. – jaunu dzīvi mēs parasti plānojam sākt nevis šodien, bet rīt, nākamnedēļ vai mazliet vēlāk. Taču Evija Kropa uzskata: “Pareizais brīdis, kad sākt plānot savu budžetu, bija vakar vai pats vēlākais – šodien! Jo svarīgi ir apzināties – ja turpināsim rīkoties tāpat kā līdz šim, tad rezultāts ne ar ko neatšķirsies. Labklājība, gluži tāpat kā vēlamo mērķu sasniegšana, nerodas pati no sevis. Tai nepieciešama izlēmīga rīcība, kā arī skaidra kontrole pār ienākošās un izejošās naudas plūsmu. Tāpēc – jo agrāk sāksi, jo lielākus panākumus gūsi!”     

Nefokusējies uz sīkumiem, bet uz “lielo bildi”

Finanšu plānošanas paradumu pētījums liecina, ka cilvēki visbiežāk (69 %) savu budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču svarīgi ir domāt arī ilgtermiņā un parūpēties gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. “Protams, sākotnēji primārais uzdevums patiesi varētu būt tikt galā ar kārtējiem tēriņiem, taču ne mazāk svarīgi ir padomāt par finansiālo labklājību nākotnē – tas ietver dažādus mērķa uzkrājumus (piemēram, krājkontā, bērnu nākotnei utt.), iemaksas privātajā pensiju fondā, dzīvības apdrošināšanu, depozītu uzkrājumus un citus,” mudina Swedbank Finanšu institūta eksperte.

10 % neparedzētiem izdevumiem

Veidojot biznesa plānu, uzņēmēji parasti iekļauj 10 % neparedzētiem izdevumiem, jo nekad nav iespējams paredzēt pilnīgi visu. Tieši tāpat vajadzētu rīkoties, plānojot ģimenes budžetu, jo viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, kāpēc mēneša beigās mēdz pietrūkt naudas, – budžets saplānots tik precīzi, ka ikviens mazākais solis ārpus plāna var izrādīties liels klupšanas akmens.

Kā neiztērēt visu uzreiz?

Vēl viena no biežākajām kļūdām – pārāk liela naudas daudzuma iztērēšana pirmajās dienās pēc algas saņemšanas. Turklāt var novērot likumsakarību – jo stingrāk vajadzējis savilkt jostu pirms algas, jo vaļīgāk gribas to atlaist pēc naudas ienākšanas kontā. Arī tāpēc būtu svarīgi plānot budžetu un pēc obligāto maksājumu nomaksas atlikušos līdzekļus sadalīt līdzīgās daļās. Drošības pēc var pat pārskaitīt daļu līdzekļu uz krājkontu un ik pēc nedēļas pieteikt summu aiznākamajai nedēļai (jo bezmaksas naudas pārvedums no krājkonta notiek septiņu dienu laikā).

Budžeta plānošanas ABC

  • Ienākumu un izdevumu uzskaite. Tikai tad, ja precīzi zināsi, cik daudz pelni un cik daudz un kam tērē, varēsi pilnībā pārvaldīt savas naudas lietas. Ienākumu uzskaite vairumā gadījumu nesagādā grūtības, laikietilpīgākā būs izdevumu uzskaites puse, kur talkā var nākt tehnoloģijas, kas palīdz saplānot ienākumus un izdevumus – viegli un ātri. To var darīt kādā no datorprogrammām (piemēram, MS Excel), mākoņpakalpojumiem (piemēram, Google Docs) vai viedtālruņu aplikācijām (piemēram, Easy Home Finance, Spendee). Var arī censties, kur vien iespējams, norēķināties ar bankas karti, un tad laikietilpīgo izdevumu uzskaites darbu padarīs banka – visi pirkumi būs fiksēti internetbankā un aplūkojami budžeta plānotājā.

  • Analīze. Kad tikts skaidrībā ar saviem ienākumiem un izdevumiem, nepieciešams izdarīt secinājumus, atbildot uz jautājumu, vai visi tēriņi ir jēgpilni un vai esošā situācija ir pieņemama. Parasti analīzes laikā ir garantēti pārsteigumi, jo, „saskaitot galvā”, tēriņu summas mēdz šķist mazākas un pazust no atmiņas. Tieši nelielie un it kā nenozīmīgie ikdienas tēriņi mēneša ietvaros veido vērā ņemamu summu.

  • Mērķi. Ja saredzi iespējas uzlabot esošo situāciju, jāsaprot, ko un kāpēc vēlies darīt citādi. Iespējams, ka primārais mērķis būs tikt galā ar visu rēķinu un saistību segšanu. Brīdī, kad šis uzdevums paveikts, var ķerties klāt nākamajiem mērķiem, piemēram, atrast savā budžetā naudu uzkrāšanai lielākam pirkumam, naudas atlikšanai nebaltai dienai vai jauna kredīta maksājumam.

  • Plāns. Lai sasniegtu mērķi, kaut kas būs jāmaina. Pamatā naudu savā maciņā iespējams atlicināt, vai nu tērējot mazāk, vai pelnot vairāk. Vienkāršākais būs sākt ar tēriņu ierobežošanu, tomēr tos var samazināt līdz noteiktai robežai. Svarīgi arī apzināt papildu ienākumu gūšanas iespējas.

  • Rīcība. Kad esi sapratis, ko var darīt savu mērķu sasniegšanas labā, – atliek rīkoties! Iespējams, šis ir grūtākais no visiem soļiem, jo prasa ļoti konkrētas darbības, lai apņemšanos īstenotu, tomēr tas ieceres pārvērš realitātē.