Aprīlis – finanšu veselības “check-up” mēnesis

Šāds regulārs jeb ikgadējs “check-up” ir nepieciešams arī mūsu finanšu veselībai, tāpēc Swedbank aprīli ir pasludinājusi par finanšu veselības mēnesi un kopā ar Ralfu Kārkliņu @raalfsk, Daci Bušu @dace.busa un Ivetu Simsoni @mrssimsonart4u runās un risinās dažādus ar finanšu veselību saistītus jautājumus.

Kas ir finanšu veselība?
Kā pārliecināties, cik laba vai slikta ir mana finanšu veselība?
Kur meklēt padomu finanšu veselības uzlabošanai?
Ar ko sākt, ja darāmo darbu sarakstā ir vairāk nekā tikai viena lieta?

Kāpēc finanšu veselība ir tik svarīga un kā par to parūpēties?

Pirmkārt, runa ir par cilvēka un viņa ģimenes ekonomisko stabilitāti, noturīgumu pret krīzēm. Otrkārt, – tā veidojas pārliecība par savu varēšanu. Milzīga vērtība, kas noder ikvienā dzīves jomā. Tāpēc kopā ar Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītāju Karīnu Kulbergu skaidrojam, kas soli pa solim parūpēties par savu finanšu veselību.
Budžeta pārskats.Ienākumu un izdevumu uzskaite bieži vien ir labākais sākums finanšu veselības uzlabošanai. Tā ir sākotnējā “diagnoze”, medicīnas terminos runājot. Pārskats par finansēm mēneša griezumā palīdzēs saprast, vai nepieciešams atteikties no kādiem tēriņiem, kas pārsniedz ienākumus. Varu ieteikt Swedbank rīku “Mans budžets”, kas pieejams gan mobilajā lietotnē, gan internetbankā. Tas sagrupē izdevumus, palīdz izveidot plānu un sekot līdzi tendencēm savos tēriņos. Ikdienā sekot līdzi ieņēmumiem un izdevumiem palīdz arī mobilie paziņojumi par kontā ienākošo un izejošo naudu. Budžeta plānošanai var izmantot arī citus rīkus, kurus mūsdienās ir daudz, piemēram, bezmaksas mobilās lietotnes “Mint”, “Pocket Guard”, “Honey due” u.c.
Izpratne par savām naudas īpaši noder laikā, kad pieaug cenas, bet ienākumu līmeņa kāpums atpaliek. Un viens no pamatlikumiem ir – tēriņi ir mazāki par ienākumiem. Lai saprastu, vai turamies noteiktos rāmjos, iesaku sekojošu budžeta dalījuma pamatprincipu – 70:20:10. Tas nozīmē, ka 70% no ienākumiem tiek novirzīti nepieciešamajiem pirkumiem (īre, kredīts, komunālie pakalpojumi, pārtika un citi obligātie maksājumi). Tam seko 20% uzkrājumiem jeb tuvākas un tālākas nākotnes vajadzībām, piemēram, bērna izglītībai vai automašīnai, un noslēdzošie 10% atliek impulsīviem pirkumiem un priekiem, piemēram, neplānotas vakariņas ārpus mājas.
“Drošības spilvens”. Iesākumā mērķis ir uzkrāt naudas summu, kas atbilst vismaz 3 mēnešu ienākumiem un glabājas kontā neparedzētiem gadījumiem. Šai naudai jābūt viegli pieejamai, tāpēc piemērotākais veids uzkrāšanai ir atvērta tipa uzkrājumu konts (piemēram, krājrīks), kurā naudu ir viegli gan ieskaitīt, gan izņemt. Arī krāšanā, lai izveidotos jauni ieradumi, tiem jābūt vienkārši izdarāmiem, tāpēc varu ieteikt divas vienkāršas pamatmetodes. Viens variants ir uzlikt automātisko maksājumu, kas ienākumu dienā pārskaita noteiktu naudas summu uz jūsu uzkrājumu kontu. Savukārt otrs ir krājrīka izmantošana, kur arī var uzlikt automātisko ikmēneša papildināšanu noteiktā datumā, kā arī pieslēgt jūsu kartei summas noapaļošanas funkciju – un tad pēc katra pirkuma starpība līdz apaļam eiro iekritīs jūsu krājkontā, mēnesī veidojot jau redzamu summu. Turklāt, lai veicinātu uzkrājumu veidošanu, Swedbank no janvāra par uzkrājumiem krājrīkā maksā ar procentus kā papildinājumu uzkrājumam. Atšķirībā no termiņdepozīta, naudas izņemšana no krājrīka nav ierobežota – klients var brīvi rīkoties ar savu naudu. Savukārt, ja rocība ļauj drošības spilvenam izmantot ilgāka termiņa noguldījumu, var skatīties jau uz termiņdepozītu, kam procentlikmes ir augstākas.
Ilgtermiņa uzkrājumi.Kad sakrāta jau noteikta summa “drošības spilvenam”, krāšanas ieradumu būtu vēlams turpināt, paplašinot to arī ar vidēja un ilgāka termiņa mērķiem. Pie tiem būtu pieskaitāmi, piemēram, uzkrājums pirmajai iemaksai auto vai mājokļa iegādei, uzkrājums bērna nākotnei vai pensijai, arī ceļojumam vai lielākam pirkumam. Kāpēc ir svarīgi par to domāt pēc iespējas ātrāk? Jo, piemēram, pensiju 3. līmenis visdrīzāk lielai daļai sabiedrības būs nozīmīgākais papildus finanšu avots vecumdienās, jo aprēķini rāda, ka valsts pensija varētu nodrošināt tikai vidēji pusi no šodienas ienākumiem. Arī bērna izglītībai var nākties atvēlēt paprāvas summas. Tāpēc ir svarīgi turpināt un paplašināt turpināt krāšanas ieradumu, izvirzot tam atkal jaunus mērķus arī tad, kad pirmais uzdevums jau sasniegts un drošības spilvens izveidots.
Savu vērtīgāko lietu aizsardzība.Viens no finanšu veselības parametriem ir cilvēka un viņa ģimenes tiesiskā un finansiālā drošība. Vai ir padomāts par svarīgākajiem līgumiem, notariālajām atļaujām un citiem būtiskiem dokumentiem. Ir vērts pārdomāt, vai mājoklis, auto un arī ģimenes galvenā pelnītāja dzīvība ir apdrošināti, lai neparedzēti gadījumi neizjauktu sabalansētas finanses. Ja notiek nelaime un uzkrājumi nav pietiekami, apdrošināšana būs “glābšanas riņķis”, kas vienlaikus ļaus segt zaudējumus un turpināt uzkrājumu veidošanu. Apdrošināšana var kalpot arī kā pirmais solis nepieciešamā finanšu bufera izveidošanā, ja uzkrājums vēl nav izveidots. Īpaši svarīgi tas ir ģimenes galvenajiem apgādniekiem, arī uzņēmumu īpašniekiem, kā arī tiem, kas veic ikmēneša maksājumus par uzņemtajām saistībām. Kredītņēmējiem ir iespējams noformēt arī bezdarba apdrošināšanu, kas būs aizsardzība pēkšņa ienākumu zaudējuma gadījumā.