Naudas duelis: Sapnis par savu biznesu: iespējams, tuvāk nekā šķiet!

Pats sava laika un naudas saimnieks – par šādu lielisku iespēju kaut reizi dzīvē ir sapņojis katrs.

Ne visi kļūst par uzņēmējiem, taču ikvienam ir pa spēkam radīt labu biznesa ideju! Un tad jau atliek vien sakopot drosmi un ķerties pie darba, lai tuvotos sava sapņa piedpildīšanai. Swedbank Finanšu institūta eksperti apkopojuši dažus izplatītus mītus un arī vairākas patiesības par jauna biznesa uzsākšanu, kas topošajiem uzņēmējiem var palīdzēt izvairīties no liktenīgām kļūdām.

Pirms uzņēmuma dibināšanas ir svarīgi pārbaudīt idejas dzīvotspēju. Noteikti jā! Tas ir pats pirmais solis ceļā uz veiksmīgu uzņēmējdarbību. Savs potenciālais klients ir jāuzmeklē un jāuzrunā savlaicīgi. Pirmkārt – lai noskaidrotu, vai tavam produktam tirgū vispār būs pieprasījums. Otrkārt – lai pieradinātu cilvēkus pie domas par šo produktu un brīdī, kad tas tiek laists pārdošanā, tev jau būtu reāli klienti, kas ir gatavi to iegādāties. Kļūda ir arī censties izveidot perfektu produktu un tikai tad rādīt to plašākai publikai, jo var izrādīties, ka tas patiesībā nevienam nav vajadzīgs. Stāsti par savu produktu katram, kurš ir gatavs klausīties! Cilvēcīgi saprotamas ir bailes, ka tavu ideju kāds var nozagt, taču tev ir vajadzīga atgriezeniskā saite. Neatklāj biznesa informāciju, bet ieklausies cilvēku viedokļos – tas ļaus izvairīties no lieliem zaudējumiem, kuri rastos, ieguldot līdzekļus perfekta, bet nepārbaudīta produkta izstrādē.

Uzņēmējdarbībā komanda var būt svarīgāka par pašu biznesa ideju. Pilnīgi noteikti! Biznesa idejas mainās, attīstās, un reizēm bizness pa īstam uzplaukst ar pavisam citu ideju, nekā sākumā plānots. Bet bez uzticamiem domubiedriem, ar kuriem tevi vieno kopīgi mērķi un vērtības, necik tālu netiksi. Neviens nevar mainīt pasauli viens pats. Komandai nav jābūt lielai, taču tādai, kurā katrs dalībnieks zina, kas viņam jādara, pārzina un izcili veic savu uzdevumu, un kurā visa komanda var paļauties cits uz citu. Ne velti mēdz teikt, ka ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Bizness nav tikai naudas pelnīšana, tās ir arī neparedzētas situācijas un piepeši šķēršļi, kas būs jāpārvar visiem kopā.

Te arī ir kāda delikāta nianse: uzticama komanda ir katra uzņēmuma veiksmes pamats, tāpēc daudzi izvēlas uzsākt biznesu kopā ar labākajiem draugiem vai radiniekiem. Netrūkst piemēru, kad rezultāts ir ļoti veiksmīgs, taču ne vienmēr lieliskas attiecības tuvā lokā tādas paliek arī darba vidē, kur priekšplānā izvirzās citi kritēriji: profesionalitāte, spēja strādāt komandā un uzņemties atbildību. To iepriekš vērts labi izsvērt, jo kompromisi draudzības vai radniecīgu saišu vārdā uzņēmumam var izmaksāt dārgi. Ir svarīgi laikus atvadīties no jebkura nepiemērota darbinieka, lai viņa vietā izvēlētos profesionāli.

Uzņēmējdarbību var uzsākt tikai tad, ja ir pieejami lieli naudas līdzekļi. Nebūt nē. Uzsākt savu saimniecisko darbību var, tikai to piereģistrējot – bez līdzekļu ieguldīšanas. Tālāk viss jau ir paša rokās. Un, pat ja tavas ambīcijas prasa lielāku starta kapitālu, ir virkne iespēju, kā pie tā tikt. Visbiežāk jaunie uzņēmēji biznesa uzsākšanai izmanto savus vai piederīgo uzkrājumus, taču ir pieejami arī citi finansējuma avoti: valsts atbalsta programmas un atbalsta mehānismi jaunajiem uzņēmējiem (ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, citi granti), riska kapitāls (biznesa eņģeļi, investīciju fondi u. c.), vēlāk arī banku finansējums.

Jārēķinās, ka būs nepieciešams kāds laiks, līdz produkts nonāk tirgū un atrod klientus, un vēl vairāki – līdz uzņēmuma kontā sāk ieplūst nauda. Jārēķinās, ka pirmajos darbības gados uzņēmējdarbība var nest arī zaudējumus, tāpēc ir svarīgi paredzēt finanšu rezerves. Dažādu iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ uzkrātie naudas resursi un/vai aizņēmums var izsīkt ātrāk, nekā plānots. Ja trūkst finansiāla drošības spilvena, uzņēmējs var attapties nepatīkamā situācijā, kad kredītmaksājumi negaida, bet gaidītās peļņas aizvien nav.

Populārākais uzņēmējdarbības veids Latvijā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Jā, bet tas nebūt nenozīmē, ka arī tev jādibina SIA. Pastāv dažādas citas uzņēmējdarbības juridiskās formas: individuālie komersanti, saimnieciskās darbības veicēji, individuālie uzņēmumi, akciju sabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības u. c. Izvēlies savai biznesa iecerei atbilstošu formu, kas palīdzēs arī vieglāk orientēties nodokļu un citu juridisku nianšu pasaulē! Vari sākt arī ar vienkāršāko formu un, biznesam augot, pāriet uz piemērotāku formātu.

Ir būtiski nodalīt personīgās finanses no uzņēmuma naudas. Jā. Galvenokārt – lai saprastu, cik veiksmīgi strādā uzņēmums. Bieži mazā biznesa īpašnieki ar uzņēmuma naudu rīkojas kā ar savējo, proti, iegulda to privātās lietās, kas kavē uzņēmuma iespējas attīstīties. Arī iespējas analizēt biznesa darbības rezultātus ir grūtāk, ja tā pārskati ir piesātināti ar biznesu nesaistītām operācijām. Līdz ar to arī mazā biznesā ir svarīgi savas personīgās finanses nejaukt ar biznesa finansēm, jo katram ir savi finanšu veselības veidošanas mēri un uzdevumi.

Personīgās finanses un ar tām saistītu jautājumu risināšana (budžeta plānošana, uzkrājumu veidošana, ieguldīšana u. c.) ikviena cilvēka dzīvē ieņem nozīmīgu lomu. Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izglītotu finanšu jomā, Swedbank Finanšu institūts izveidojis atraktīvu spēli “Naudas duelis”.

Spēles septiņās video epizodēs Swedbank Finanšu institūta eksperti izaicina 14 Latvijā zināmas personības – TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Beāti Bērziņu (Beta Beidz), mūzikas producentu Rūdolfu Budzi (DJ Rudd), divu bērnu tēvu, zemessargu, TV un radio raidījumu radītāju un vadītāju Gustavu Terzenu, TV un radio raidījuma vadītāju Ligitu Miezi, TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Leldi Ceriņu, “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni, satura veidotāju Roju Rodžeru, modeli, TV raidījumu vadītāju un divu bērnu mammu Māru Sleju, mākslinieku Artūru Jenotu, vizāžisti, vizuālā tēla stilisti un TV raidījuma “SuperBingo” vadītāju Kristu Zvirgzdiņu, sporta žurnālistu Anatoliju Kreipānu, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu, TV un radio personību Oskaru Leperu, TV un radio raidījumu vadītāju Mārtiņu Spuri – demonstrēt savu erudīciju tādās finanšu tēmās kā apdrošināšana, kredīti, ieguldījumi, uzņēmējdarbība, gudra saimniekošana, “zaļās” izvēles un jauniešu attiecības ar naudu, kopā rodot atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem. 

Spēles epizodi "Bizness" skaties šeit: