Auto

Augstpapēžu kurpes somā un vējš matos – tā brauc motomeitenes

Arvien vairāk meiteņu iegūst A kategorijas vadītāja apliecību, ieliek somā augstpapēžu kurpes un, matiem plīvojot, bauda brīvības izjūtu, ko sniedz braukšana ar motociklu.

“Ja tu esi motociklists sirdī, dvēselē un dzīvē, tad nevari mierīgi gulēt, zinot, ka garāža stāv tukša,” par sevi saka motobraukšanas instruktore Lelde Peleģe-Vēvere. Par motocikliem viņa sapņojusi jau kopš agras bērnības. Kamēr citas meitenes spēlējušās ar lellēm un puķēm, viņa fantazējusi, kā par savu pirmo nopelnīto naudu nopirks moci un piedalīsies sacensībās. Un tieši tā arī noticis. Soli pa solim Lelde no Rīga 11, Jawa un Dņepr tikusi pie arvien labāka braucamrīka, un moča mugurā izbraukusi pat Āfrikas ceļus un neceļus, kā arī izmācījusies par instruktori, lai iemaņas un zināšanas motobraukšanā varētu nodot citiem.Jau mācoties par instruktori, Lelde zinājusi, ka izveidos īpašu apmācības programmu meitenēm, lai mācītu ne tikai noteikumus, bet arī drošību, jo daiļā dzimuma pārstāvēm vajagot īpašu pieeju. Un tā 2012. gadā tika izveidots Motomeitenes.lv. Pirmajos gados meitenes apmācībām pieteikušās gausāk, bet tagad brīžiem šķiet, ka meitenes skaita ziņā pārspēs puišus.

“Protams, ne visām meitenēm, kas uzsāk motoapmācību, izdodas to arī pabeigt, bet tām, kuras ir tuvu mērķim, es nekad neļauju padoties, jo arī man dzīvē viss ir nācis tikai ar lielu darbu un neatlaidību, tāpēc es zinu, ka var,” saka Lelde.

Drošība pirmajā vietā

Ar katru gadu meiteņu interese par motoapmācību pieaug, tāpēc vēl jo vairāk ir jādomā par drošību. Jo pat meitenes, kas piedalās satiksmē jau ilgi, atzīst, ka uz ceļa ne vienmēr jūtas droši, jo nepietiek ar pārliecību par saviem spēkiem, ir jāuzmanās arī no apkārtējiem. “Latvijā diemžēl daudzi autovadītāji domā tikai par sevi. Es ļoti ceru, ka cieņa un sapratne pieaugs, bet katram jāsāk ar sevi. Tāpēc es nemaisos citiem pa kājām un vienmēr palaidīšu tos, kam ir grūtāk izbraukt vai kas vēlas pārkārtoties. Ik dienas piedaloties satiksmē, redzu, ka daudzi mašīnā sapņo, citi kaut ko kavē un brauc kā traki, daži vienkārši ir bezkaunīgi, bet lielākā daļa ir pārņemti ar skatīšanos telefonos, nevis uz ceļu. Un vislielākā ikdienas problēma ir distances neievērošana, nav tādas dienas, kad neredzētu tā saukto vilcieniņu – trīs vai četras automašīnas brauc vilcieniņā, neievērojot distanci. Tāpēc motobraucējiem noteikti jābūt dinamiskākiem, veiklākiem un vērīgākiem,” ir pārliecināta instruktore.

Braukt ar moci var mācīties jebkurā vecumā

Par autovadītāja tiesībām mēdz teikt, ka ar katru gadu tās iegūt arvien grūtāk. Vai līdzīgi ir arī motobraukšanā? “Kad cilvēks piesakās apmācībām, nekad neņemu vērā vecumu, neuzskatu, ka jaunākus iemācīt vieglāk un vecākus – grūtāk. Vecumam drīzāk ir nozīme, runājot par satiksmes drošību. Kad 16 gadu jauna meitene mācās, lai saņemtu A1 kategorijas vadītāja apliecību, zinu, ka tur būs auzas – ātri tiks galā ar motociklu un līdzsvaru, bet satiksmē būs bīstami un pirmās nodarbības uz ceļa labāk izbraukt pēc pulksten 20.00. Savukārt, ja mācās sieviete, tuvu pie 50 gadiem, tad grūtāk ir ar motocikliem paredzēto figūru apguvi, bet satiksmē cilvēks domā jau līdzi, ir dzīves pieredze un tas viss notiek raitāk,” pieredzē dalās Lelde. 

Viņa novērojusi, ka sievietēm viens no pirmajiem jautājumiem, uzsākot apmācības, esot: “Vai man ir cerības iemācīties braukt, ja esmu pilnīga nulle?” Savukārt puišiem – cik nodarbības man vajadzēs? Kad ir tuvākais eksāmens?

Liela problēma daudziem ir līdzsvara noturēšana, bet ar moci tā ir svarīgākā lieta. Otrs ir ātrums – man bail no ātruma, ko darīt? “Taču jāņem vērā, ka ātrums ir pakārtota lieta, un tā nebūt nav pirmā nepieciešamība. Vispirms tehniski jātiek galā ar motociklu, un tad pakāpeniski, gūstot pārliecību par to, ko dara, un atrodot kontroli, – būs arī ātrums. Tā kā mācu gan puišus, gan meitenes un katrs ir citāds, tad katram vajag savu laiku.

Tie, kuri ir braukuši ar vecajiem motocikliem, kas bija vairāk stumjami nekā braucami, ir labi saglabājuši motocikla vadīšanas sajūtu un diezgan straujiem soļiem tiek galā ar mācību motocikliem, jo te jau viss ir daudz modernāks un vieglāk vadāms. Tie, kuri ir nodarbojušies ar motokrosu, ir ļoti veikli un ar labu līdzsvaru, bet bieži satiksmē tikpat veikli skrien garām visām ceļazīmēm un noteikumiem un nekas nesanāk pat tuvu tam, kā vajag eksāmenā. Savukārt tie kursanti, kas sāk no paša sākuma, nekad dzīvē ar moci neko nav darījuši, rūpīgi klausās, ņem vērā ieteikumus, ko instruktors stāsta, bieži uzrāda vienus no labākajiem rezultātiem eksāmenos, jo no pašas saknītes ir mācījušies motobraukšanu pareizi un nav jāatradina no visādiem nepareiziem motovadīšanas stiķiem,” stāsta instruktore.

Motomeitenes rozā tilla svārkos

Tā kā pērnā gada rudenī Motomeitenēm apritēja jau pieci gadi, Lelde nolēma uzmeklēt visas meitenes, kas mācījušās pie viņas un nokārtojušas A kategorijas vadītāja eksāmenu. Kopā tādas bija 83. “Atradu numurus un reģistrēju kopēju grupu telefonā un Facebook. Teicu, ka gribu visām uzrīkot pārsteiguma pasākumu, iepazīstināt meitenes savā starpā un turpināt iesākto ar plašākām domām, ne tikai ar A burtu tiesībās,” stāsta Lelde. Meitenes šo ideju uzņēmušas ar sajūsmu. Un šis pasākums bija īstais grūdiens, kas pamodināja meitenes, – jā, kāpēc mēs ar savu A burtu sēžam mājās, kāpēc mums nav moču, kāpēc nekur nepiedalāmies.

“Te nu mēs esamotomeitenes.lv – ar īpašo rozā meiteņu krāsu, puķēm, smaidu un močiem!!! Mums ir dažādas tematiskās fotosesijas, vīna un salātu vakari, kur mēs vienkārši runājam par močiem, mašīnām, servisiem, satiksmi, par dažādiem rallijiem. Ierosinu motomeitenēm piedalīties labdarības akcijās, ziedot dzīvnieku patversmēm sedziņas, barību, ko arī darām. Un tagad sadarbībā ar Juglas dzīvnieku patversmi apmeklēsim kursus, pēc kuru beigšanas jebkurā brīvā brīdī varēsim vest pastaigā suņus:) Tas ir brīvprātīgais darbiņš un reizē pozitīvas emocijas un būšana dabā,” stāsta Lelde, atklājot, ka motomeitenēm ir arī čati par bērniem, kaķiem, suņiem, darba vakancēm.

Pavasarī aktuālākās tēmas bija, kur nopirkt motociklu, vai šis motocikls ir labs, kur ir labs motoserviss, kāda apkope jāveic mocim pavasarī, ko šogad darīsim, vai visas kaut kur piedalīsimies...

No savas pieredzes Lelde stāsta, ka motocikls paver fantastiskas ceļošanas iespējas. “Kad moto pieredze bija neliela, daudz braukāju tepat pa Latviju. Un, protams, arī uz kaimiņu zemēm, nebija nekādu problēmu aizbraukt uz Lietuvu un Igauniju.” Pirmais tālākais brauciens bijis uz Sāremā, bet nu jau viņas ceļojumu stāstu klāstā ir pat vecie Dakāras rallija ceļi un sapnis ar moci izbraukt Dienvidameriku. “Braucot ar motociklu, ir pavisam cita sajūta, kā izbaudīt pasauli un dabu, tu vari iebraukt neiedomājamās vietās, kam ar auto ne tuvu nevar tikt klāt. Tas ir fantastiski!” saka Lelde Peleģe-Vēvere.

Vairāk par motomeitenēm vari uzzināt: motomeitenes.com

Izlasi arī:
Kāds mocis piestāv meitenēm?