Auto

Bīstamais pavasaris – no kā jāuzmanās autovadītājiem

Varētu šķist, ka pavasarī, kad nokusis sniegs un kļuvis gaišāks, par ceļu satiksmes drošību var raizēties mazāk.

Taču arī pavasarī ir vairāki būtiski faktori, kas jāņem vērā, lai droši un bez raizēm nokļūtu iecerētajā galapunktā.

Nav pareizo riepu

Pavasara mainīgie laikapstākļi faktiski nedod iespēju izvēlēties pareizās riepas. Lai arī pāriet uz vasaras riepām var jau no 1. marta, vēl aprīlī mūsu platuma grādos temperatūra mēdz noslīdēt zem nulles. Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jāns Vanks uzsver, ka lielākā problēma ir tā, ka automašīnām ir dažādas riepas – vienam vasaras, citam ziemas. Attiecīgi mainās automašīnas “ieradumi”. Vasaras riepas no rītiem, kad zeme sasalusi, ir cietas, saķere ar ceļa segumu vāja, savukārt ziemas “apavu” gumija siltajās pēcpusdienās ir pārāk mīksta, kas arī neuzlabo bremzēšanas rādītājus. Krīzes situācijā, kad strauji jābremzē, riepu sezonālās atšķirības var izrādīties būtisks faktors.

Vasaras braucēji

Iestājoties siltajam laikam, mainās ceļu satiksmes dalībnieku sastāvs. Uz ceļiem parādās velosipēdi, motocikli un citi divriteņu spēkrati. Pēc garās ziemas viņu meistarības līmenis ir mazliet “ierūsējis”, turklāt autovadītāji nav vēl pieraduši pie tā, ka kuru katru mirkli sānos vai aizmugurē var parādīties velo vai moto braucējs.

Statistika liecina, ka pavasaris un vasara ir tie gadalaiki, kad negadījumos visbiežāk cieš bērni. Pamatā tas saistīts ar to, ka viņi gluži vienkārši vairāk pārvietojas ar kājām, turklāt tieši pavasarī mēdz būt izklaidīgāki nekā ierasts.

Vēl viena “jauno” satiksmes dalībnieku kategorija ir vasaras braucēji. Tie ir autovadītāji, kas rudens beigās savus braucamos ieziemo un uz ceļiem atkal parādās, tiklīdz nokusis ledus. Lielākoties šiem vadītājiem ziemā braukt neļauj paša iemaņas vai arī automašīnas tehniskais stāvoklis, kas abi ir vienlīdz bīstami faktori pārējiem satiksmes dalībniekiem. Vasaras braucējiem raksturīgi ir izvēlēties mazāku braukšanas ātrumu, nekā tas ir atļauts konkrētajā ceļa posmā, līdz ar to viņi provocē pārējos veikt bīstamus apdzīšanas manevrus. Jānis Vanks zina stāstīt, ka Ceļu policija pēdējā laikā mēdz pievērst uzmanību un pat sodīt ne tikai ātruma pārsniedzējus, bet arī “nesasniedzējus”, jo arī viņu rīcība apdraud citus satiksmes dalībniekus.

Uz Latvijas ceļiem atkal pavasaris

Latvijas klimats ir izteikti nedraudzīgs ceļu uzturētājiem. Sals, atkala, mitrums mijas cits ar citu, cilājot gan asfalta segumu, gan lauku ceļus, ik gadus pārvēršot tos automašīnu drebinošā bedru parādē. Saprotams, ka bedres ir labākais autoservisu draugs, tomēr tā nav pati lielākā to radītā nelaime – tās ir nopietns apdraudējums arī satiksmes drošībai. J. Vanks uzsver, ka bedres pavasarī var izveidoties pēkšņi, turklāt tās ir dziļas un ar asām malām. Pat tad, ja ceļš ir labi zināms, situācija var mainīties burtiski dienas laikā. Tātad nepārtraukti jātur acis vaļā un jāvēro ceļa segums. Ja jūs vienkārši pārsitat riepu vai citādi sabojājat auto, šo problēmu atrisinās KASKO apdrošināšana, bet, ja bedrē ielidot gadās, piemēram, apdzīšanas manevra laikā, sekas var būt daudz bēdīgākas.

Saule, vējš un apdullušais alnis

Pavasarim raksturīga vieglprātība. Pēc garās ziemas cilvēki atplaukst, sirdis bieži pilda romantika, mēs varam kļūt mazliet neuzmanīgāki un paviršāki. Koncentrēto un salīdzinoši prātīgo ziemas braukšanu nomaina nedaudz pārgalvīgāka un neuzmanīgāka, jautras sarunas un skaļa mūzika salonā – to visu šķietami var atļauties, jo nav taču vairs slidens. Ja mēs šai mānīgajai sajūtai pievienojam jau iepriekš minētos faktorus un arī meža dzīvniekus, kas pavasarī mēdz uzvesties īpaši neparedzami, kopā sanāk diezgan bīstams kokteilis. Piemēram, dabas atmodas apdullināts alnis, kas, nekam nepievēršot uzmanību, pēkšņi iznāk uz ceļa, ir situācija, kas visvairāk iespējama tieši pavasarī. Tāpat jāņem vērā, ka dzimst mazuļi, un, piemēram, tad, ja ceļu šķērso mežacūka, nav izslēgts, ka tai sekos virkne strīpainu rukšu.

Bīstamas arī daiļās dāmas

Swedbank apdrošināšana aptaujā noskaidroja faktorus, kas visbiežāk novērš autovadītāju uzmanību no ceļa.  Gandrīz pusei autovadītāju, esot pie stūres, uzmanību no ceļa visbiežāk novērš telefona zvans (47%), liecina Swedbank veiktā aptauja*. Zīmīgi, ka gandrīz trešdaļa (28%) autovadītāju kā galveno “uzmanības zagli” min miegainību, bet vēl piektdaļa (23%) – sliktu pašsajūtu. Taču katrs desmitais autovadītājs (11%) atzīst, ka, atrodoties pie stūres, ir ļoti uzmanīgs un līdz šim vēl nekas nav novērsis uzmanību no ceļa.

Vīriešu uzmanību pie stūres bieži mēdz laupīt izskatīgas garāmgājējas (27%), savukārt izskatīgu vīriešu pārvietošanos pa gājēju ceļu kā “uzmanības zagli” min vien 1% sieviešu autovadītāju. Tāpat vīriešu autovadītāju uzmanību biežāk laupa miegainība (31% pretstatā 23% sieviešu) un dažādu lietotņu izmantošana telefonā (15% pretstatā 8% sieviešu).

Zīmīgi, ka sievietes izteikti biežāk nekā vīrieši norāda, ka, vadot auto, viņu uzmanību no ceļa mēdz novērst telefona zvans (53% pretstatā 42% vīriešu). Savukārt trešdaļai sieviešu koncentrēties transportlīdzekļa vadīšanai mēdz traucēt automašīnā esošie bērni (27% pretstatā 24% vīriešu). Tāpat aptaujas rezultāti atklāj vēl kādu interesantu faktu – sievietēm izsalkums un tā remdēšana, atrodoties pie auto stūres, mēdz laupīt modrību uz ceļa krietni biežāk nekā vīriešiem (10% pretstatā 5% vīriešu).