Gan EURIBOR, gan RIGIBOR likmes kopš to rašanās brīža ir ievērojami svārstījušās un tāpēc kredītmaksājumi mājsaimniecību izdevumos allaž ir bijis grūti paredzams lielums. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini rāda, ka, atbilstoši EURIBOR vēsturiskajām svārstībām, 35 000 EUR liela kredīta ikmēneša maksājums 2004. gada aprīlī ir bijis 230 EUR/mēn., kāpis līdz  301 EUR / mēn. 2008.gada novembrī un pazeminājies līdz 198 EUR/ mēn. 2013.gada jūnijā. Periodā, kad starpbanku likmes bija sasniegušas augstāko līmeni, ikmēneša kredīta maksājums ir bijis pat par 50% lielāks nekā šodien (skat. grafiku zemāk).

Kopš pagājušā gada vidus EURIBOR turās nepieredzēti zemā līmenī un, pateicoties šim faktam, hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi ir viszemākie pēdējo gadu laikā, taču ir skaidrs, ka ar laiku likme neizbēgami atkal kāps. “No mājsaimniecību perspektīvas jautājums, kāpēc un kad sāksies likmju kāpums, ir mazāk svarīgs par jautājumu, vai esmu gatavs segt lielākus kredītmaksājumus,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Likmei pieaugot, attiecīgi palielināsies arī kredīta ikmēneša maksājums. Ilustratīvi – šodienas 3 mēnešu EURIBOR likmes 0.21% pieaugums uz 1.21% liktu vidēji liela mājsaimniecības hipotekārā kredīta ikmēneša maksājumam palielināties par nepilniem 20 EUR *.

Mājsaimniecības, kas hipotekāro kredītu maksā vairākus gadus, jau ir piedzīvojušas lielākus ikmēneša maksājumus un visdrīzāk ir atradušas iespējas tos salāgot ar savu budžetu. Šodienas zemo procentu likmju periodu šīs mājsaimniecības var izmantot savā labā, no kredītmaksājumā ietaupītajiem līdzekļiem veidojot uzkrājumus vai novirzot tos kredīta pamatsummas ātrākai atmaksai.

“Tām mājsaimniecībām, kas ilgtermiņa kredītsaistības uzņemas šodien, ir būtiski saprast nākotnes perspektīvu,” uzsver A.Kauliņa. “Ņemot kredītu periodā ar ilgstoši zemām aizdevumu likmēm, kredītņēmējs neapzināti šodienas finanšu situāciju attiecina teju uz visu aizdevuma atmaksas laiku. Lai varētu segt iespējamo maksājumu pieaugumu nākotnē, šodien svarīgi nenoslogot ģimenes budžetu ar kredītmaksājumu līdz pēdējam brīvajam latam un atstāt drošības rezervi.” Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir aprēķinājis: ja četru cilvēku mājsaimniecības (strādājoši vecāki ar diviem bērniem) neto ienākumi nepārsniedz 1000 latus mēnesī, kredīta maksājumiem piesardzīgi būtu novirzīt ne vairāk kā padsmit procentus no ģimenes ikmēneša budžeta.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos. Latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei EURIBOR. “Tā kā EURIBOR likme šobrīd ir zemāka nekā RIGIBOR, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni 2 Ls. Taču iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,” uzskata A.Kauliņa **.

Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts. Aprēķins veikts, pieņemot, ka kredīta summa ir 35000 EUR, procentu likme ir 3 mēn. EURIBOR+3%, atmaksas termiņš ir 20 gadi, kredīta atmaksa sākas attiecīgajā mēnesī un atmaksas grafiku veido izlīdzinātie maksājumi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā visvairāk darba meklētāju ir jauniešu vidū – 22,2%, kas ir teju vai divreiz vairāk nekā jebkurā citā vecuma grupā. Taču, kā norāda Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, šīs statistikas veidošanā izmantotais aprēķins neņem vērā, ka 15-24 gadu vecumā lielākā daļa jauniešu izglītojas, nevis strādā vai meklē darbu. Rezultātā, ja jauniešu – darba meklētāju skaits tiek rēķināts attiecībā pret jauniešu kopējo skaitu valstī, bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir 9%.

“Informācija par mazajām algām un šķietami lielo bezdarbu, kas sagaida jauniešus, varētu veicināt lēmuma pieņemšanu par labu darbam ārzemēs.  Saskaņā ar CSP aprēķiniem, pēdējos gados aizbraukušo iedzīvotāju vidū trešā daļa ir vecumā no 15-24 gadiem, 2011.gadā vien aizbraukuši ir 8600 jaunieši, kas ir 3% no valstī dzīvojošo jauniešu kopskaita. Lielais skolēnu skaits, kas pieļauj varbūtību darbu meklēt ārzemēs, varētu šo tendenci turpināt, vēl jo vairāk tāpēc, ka trešā daļa jeb 35% vecāku šo bērnu skatījumu atbalsta,” uzsver A.Kauliņa. 

2/3 jauniešu apzinās, ka visas profesionālās jomas un nozares nav vienlīdz labi atalgotas, par ko liecina arī oficiālā statistika par vidējo atalgojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs.  Pagājušā gada 4.ceturksnī neto atalgojumu virs 600 Ls/mēn. varēja saņemt vien 6 nozarēs: finanšu pakalpojumi, apdrošināšana, telekomunikācijas, datorprogrammēšana, ūdens transports un gaisa transports.

Savukārt, kā liecina Ekonomikas ministrijas aplēses, pieprasīti tuvākās desmitgades laikā būs dabas zinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas apguvušie – šodienas inženierzinātņu, datorzinātņu, veselības aprūpes studenti. Kamēr 2012./2013.akadēmiskajā gadā inženierzinātnes izvēlējās studēt 16%, ar medicīnu saistītās jomas – 12%, bet datorzinātnes – 7% uzņemto jauniešu, daudzsološu tendenci parāda jaunākie Valsts izglītības satura centra dati: vidusskolas klasēs ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību priekšmetiem mācās 39% skolēnu.

Pēdējos gados mācības vidējās profesionālās izglītības programmās pēc pamatskolas beigšanas turpina katrs trešais jaunietis, bet apmēram 5% pamatskolas beidzēju mācības neturpina. Arī trešā daļa vidusskolu absolventu izvēlās neturpināt mācīties. Mēģinājumi startēt darba tirgū ar deviņu klašu vai vispārizglītojošas vidusskolas izglītību ir lielā mērā pakļauti neveiksmei -  kā liecina statistika, 76% jauniešu – darba meklētāju ir nepietiekams izglītības vai kvalifikācijas līmenis. Pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi vērojama izteikta tendence – pēc izglītības līmeņa visaugstākais darba meklētāju īpatsvars ir iedzīvotājiem ar pamatizglītību (28,9% 2013.gada 1.cet.), tiem seko darba meklētāji ar vispārējo vidējo izglītību (16,2%),  arodizglītību saņēmušie (12,5%), savukārt darba meklētāji ar augstāko izglītību ir vien 5,8%.

“Lielākais klupšanas akmens, jauniešiem ieejot darba tirgū, ir pieredzes trūkums, ko ir vērts savlaicīgi ņemt vērā un mazināt. Ceļš uz savas vietas atrašanu darba tirgū prasa iniciatīvu no jaunieša puses jau agrīnos gados un iespējas bagātināt nākotnes darbam nepieciešamās prasmes nemaz nav tik trūcīgas. Vasaras prakse uzņēmumos, brīvprātīgā darbs, dalība mācību olimpiādēs, konkursos, ārpusskolas interešu attīstība, skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, aktīva sociālā darbība skolēnu un studentu pašpārvaldēs, pieteikšanās stipendijām izglītības papildināšanai ārzemēs – šīs un līdzīgas aktivitātes kaldinās jaunieša panākumus sava pirmā darba atrašanai,” uzskata A.Kauliņa.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā šī gada martā tika apsekoti vairāk nekā 5600 jauniešu.

„Institūta aprēķini rāda, ka FM priekšlikumu īstenošana, ņemot vērā arī jau apstiprināto IIN likmes samazinājumu līdz 22%, minimālās algas saņēmējam bez apgādājamiem ļaus saņemt par 20.02 Ls vairāk mēnesī un papildus 102.96 Ls gada beigās.

Ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kur vecāki mēnesī pelna attiecīgi 350 un 250 Ls pirms nodokļu nomaksas, ieguvumi būtu 18.40 Ls mēnesī un 118.80 Ls gada beigās. Zemāk pievienotā tabula ilustrē paredzamās algoto ienākumu izmaiņas iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem un 1 apgādājamo.

No ģimenes budžeta plānošanas viedokļa paredzētajai neapliekamā minimuma piemērošanas kārtībai pēc taksācijas gada beigām ieguvums ir lielāks nekā trūkums: inflācijas ietekmē minimālās algas pelnītājs no gada beigās saņemtajiem 102.96 Ls pirktspējā būs zaudējis 1.11 Ls (pieņemot, ka gada inflācija varētu būt 2% līmenī), vienlaikus neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība kalpotu mājsaimniecībām kā sava veida uzkrājumu veidošana, kam Latvijas iedzīvotājiem ikdienas tēriņu dēļ parasti naudas neatliek, bet kas kā drošības spilvens ir ļoti nepieciešama, jo īpaši mazo algu saņēmējiem.”

Visi konferences video un fotomateriāli ir apskatāmi šeit:

Valkas ģimnāzijas 11.b klases uzstāšanās:

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10.kom klases uzstāšanās:

Jaunpils vidusskolas 10.klases uzstāšanās:

Siguldas Valsts ģimnāzijas 11.a klases uzstāšanās:

Jelgavas Valsts ģimnāzijas 10.m klases uzstāšanās:

Uzvarētāju apbalvošana:

Konferences fotogaleriju lūdzam skatīt šeit.

“Izskatās, ka uzņēmēja statuss jauniešu vidū ir populārs. Vecāki ir nedaudz skeptiskāki, ar savu dzīves pieredzi saprotot, cik bieza garoza tomēr ir uzņēmēja maizītei. Ja jauniešu nodomi  īstenotos dzīvē, Latvijas tautsaimniecības nākotne būtu iepriecinoša,” pētījuma datus vērtē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Šodien ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas tikai desmitā daļa iedzīvotāju  – uzņēmumu īpašnieki veido 4% no Latvijas nodarbinātajiem iedzīvotājiem un pašnodarbināti ir 6,6% iedzīvotāju. Pagaidām vecumā līdz 24 gadiem darba devēji vai pašnodarbināti ir 2700 jaunieši jeb 1% no Latvijā dzīvojošo jauniešu skaita. Taču jaundibināto uzņēmumu skaits pēdējos gados ir audzis (no 11 līdz 17 tūkstošiem attiecīgi 2008. un 2012.gadā saskaņā ar Lursoft datiem), tāpat kā skolēnu mācību uzņēmumu skaits (no 170 līdz 640 uzņēmumiem attiecīgi 2008./2009. un 2012./2013.mācību gadā saskaņā ar Junior Achievement Latvia datiem). Vienlaikus pieredze ar mācību uzņēmumiem rāda, ka labi ja trešā daļa no pieteiktajiem biznesa projektiem tiek līdz idejas īstenošanai, savukārt Uzņēmumu reģistra pēdējo gadu statistika atklāj, ka uz katriem trim jaundibinātiem uzņēmumiem ir viens likvidēts.

“Jauniešu nodarbošanās izvēle ir cieši saistīta ar sevis nodrošināšanu ar labiem ienākumiem. Iesaistīšanās uzņēmējdarbībā pati par sevi vēl nav garants naudas pelnīšanai. Vai jaunieši būs gana gudri, uzņēmīgi un radoši, lai prastu atrast savu vietu uzņēmējdarbībā ar dzīvotspējīgu un pelnošu biznesa ideju – tas ir šīs izvēles izaicinājums”, spriež A.Kauliņa.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā šī gada martā tika apsekoti vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku.

„Bezdarba statistika par jauniešiem 15-24 gadu vecuma grupā ir skatāma kontekstā ar jauniešu izglītošanos. Šīs vecuma grupas īpašā situācija ir nozīmīgais izglītošanās procesā joprojām iesaistīto skaits, tāpēc attiecībā uz šo grupu bezdarba rādītāju aprēķinos kā atskaites lielums būtu izmantojams nevis ekonomiski aktīvo jauniešu skaits (proti, nodarbināto un darba meklētāju kopskaits), bet gan 15-24 gadu vecu iedzīvotāju kopskaits valstī. Šī pieeja ne tikai maina bezdarba rādītājus šajā vecuma grupā no formāli aprēķinātajiem 22.2% uz 9%, bet vienlaikus saliek pareizos akcentus uz vēlamo nodarbi šajā vecumā – izglītības un kvalifikācijas gūšanu, kuras trūkums ir lielākais šķērslis jauniešu veiksmīgai startēšanai darba tirgū.

Domājot par saviem ienākumiem nākotnē, jauniešiem būtu jāmērķē uz pieprasītu un ienesīgu nodarbošanos, kas kā likums prasa augstu kvalifikāciju. Ceļš uz savas vietas atrašanu darba tirgū prasa iniciatīvu no jauniešu puses jau agrīnos gados. Tomēr Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pieredze rāda, ka strādāt kaut vai vasaras darbos bez atalgojuma, tikai pieredzes gūšanas dēļ ir gatavi mazāk kā 1% pusaudžu.”

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēni savā darbā pievērsās tēmai „Ģimenes budžets un tā plānošana”. Pētnieciskā un radošā darba izstrādes gaitā skolēni secināja, ka tikai katra desmitā ģimene plāno savu budžetu ilgtermiņā, un vecāki nepietiekami iesaista jauniešus ģimenes budžeta plānošanā. Lai sekmētu zināšanu apguvi, darba autori detalizēti izstrādāja mācību stundas plānu 7.-9.klasēm par tēmu „Manas ģimenes budžets”, viegli saprotamā un uztveramā veidā mācot par ģimenes budžeta plānošanas iespējām un pamatprincipiem. „Kvalitatīvi veiktais pētījums, radoši izstrādātais mācību stundas plāns un pārliecinošā darba prezentācija konkursa finālā žūrijai neradīja šaubas, kam piešķirama konkursa galvenā balva. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa ir prasmīgi virzījusi savu skolēnu darbu, spējot tos iedvesmot, neļaujot pazaudēt darba mērķi un turot augstu kvalitātes latiņu”, gandarīti secina konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperts Jānis Kajaks.

Kopš šodienas skolēnu izstrādāto mācību materiālu iespējams apskatīt Swedbank Privātpersonu finanšu institūta interneta vietnes manasfinases.lv sadaļā „Jaunais finanšu eksperts” un izmantot izglītošanas darbā skolās.

Savukārt otro vietu konkursā „Jaunais finanšu eksperts” un naudas balvu 300 eiro apmērā ieguva Siguldas valsts ģimnāzijas 11.a klase, prezentējot mācību video „Budžets un tā plānošana”, bet trešo vietu un 200 eiro – Jelgavas valsts ģimnāzijas 10.m klase par galda spēli finanšu prasmju apguvei „Budžetpols”. Konkursa finālistu vidū bija arī Jaunpils vidusskolas 10.klases un Valkas ģimnāzijas 11.b klases audzēkņi.

„Swedbank Privātpersonu finanšu institūts “Jaunā finanšu eksperta” konkursu organizē trešo gadu pēc kārtas, mudinot skolēnus apspriest naudas lietas ar vienaudžiem, skolotājiem un vecākiem. Piedāvājot veikt pētnieciskos un radošos darbus par tēmām, kas saistītas ar jauniešu attiecībām ar naudu, mēs ceram, ka caur pašu atziņām jaunieši gūs noturīgas zināšanas finanšu lietpratībā. Vienlīdz svarīgs mūsu darbības mērķis ir veicināt jauniešu kritiskās domāšanas attīstību – prasmi, kas lielā mērā noteiks ne tikai to, cik prasmīgi jaunie cilvēki būs naudas lietās, bet arī ikvienā citā savas dzīves jomā,” konkursa fināla atklāšanā teica Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Kā ziņots, 10. maijā vidusskolēni no piecām Latvijas skolām konkursa “Jaunais finanšu eksperts 2013” fināla konferencē prezentēja savus radošos darbus par personīgā budžeta plānošanas tēmu. Pieci finālisti tika izvēlēti no vairāk nekā 40 konkursam “Jaunais finanšu eksperts 2013″ pieteiktajiem skolēnu darbiem. Konkursa pirmajā kārtā skolēni rakstīja zinātniski pētnieciskos darbus par tēmu “Jaunieši un nauda”. Konkursa otrās kārtas uzdevums bija radošo darbu izstrāde vidējās izglītības iestāžu mācību satura papildināšanai ar personīgā budžeta plānošanas tēmu.

Konkursa finālā labākos radošos darbus izvēlējās ekspertu žūrija: Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodaļas vadītājs Imants Vasmanis, Banku augstskolas studiju prorektore Līga Peiseniece, laikraksta “Diena”  pielikuma “Skolas diena” redaktore Diāna Kārkliņa, programmas “Iespējamā misija” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, “McCANN Worldgroup Rīga” vadītājs un Vispārējo XXV Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku radošais direktors Gatis Mūrnieks.

“Konkursa “Jaunais finanšu eksperts” dalībnieki ar saviem darbiem ir apliecinājuši, ka iet vienā solī ar laiku, piedāvājot virkni jaunu risinājumu finanšu tēmas izklāstam. Par populārāko formātu šogad kļuva video stāsti, kas ir izskaidrojams ar to, ka jauniešus piesaista atraktīva un neformāla tēmas pasniegšana. Runājot par darbu radošumu, šī gada fināla darbos mēs redzējām labus piemērus kā apvienot kvalitatīvu saturu, oriģinālu formātu un atraktīvu prezentāciju. Nenoliedzami, šādi darbi prasa plānveidīgu un mērķtiecīgu darbu, taču finālā tas atmaksājas. Mans ieteikums nākamā gada dalībniekiem būtu atcerēties par to, ka klātienes komunikācijai joprojām ir ļoti liela loma, un video stāsti ir tikai papildu instruments, kas palīdz uzrunāt mērķauditoriju situācijās, kad nav iespēja izdarīt to klātienē,” uzsver žūrijas dalībnieks, “McCANN Worldgroup Rīga” vadītājs un XXV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku radošais direktors Gatis Mūrnieks.

• konkursa uzvarētājas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10.kom klases izstrādātais mācību stundas plāns un prezentācija par tēmu “Manas ģimenes budžets”;
• konkursa 2.vietas ieguvējas Siguldas Valsts ģimnāzijas 11.a klases mācību video un prezentācija ”Budžets un tā plānošana”;
• konkursa 3.vietas ieguvējas Jelgavas Valsts ģimnāzijas 10.m klases galda spēle “Budžetpols”: prezentācija un spēles noteikumi.

“Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir izteikti fragmentāras. Septiņi no desmit aptaujātajiem zina, ka Latvijā darbaspēka nodokļos iedzīvotāji samaksā aptuveni trešo daļu no savas algas un to, kādi nodokļi maksājami. Savukārt tikai 13% pilnībā orientējas visās likumsakarībās darbaspēka nodokļu politikā Latvijā. Kopumā iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem desmit ballu skalā vērtējamas tikai uz seši,” secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

“Ja iedzīvotāji neorientējas nodokļu likumsakarībās, viņiem ir grūti izprast un novērtēt nodokļu politikas izmaiņas, kas ir valdības dienaskārtībā“, norāda A.Kauliņa. Kaut gan visi algotie darbinieki Latvijā no savas darba algas maksā vienus un tos pašus nodokļus, dažādās situācijās darbinieku nodokļu slogs var atšķirties, tādēļ likumdošanas izmaiņas dažādu kategoriju iedzīvotājus ietekmē atšķirīgi.

“Šobrīd valdības plānos ir plašas izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 2014.gadā paredzēts samazināt līdz 22%, iedzīvotājiem ar mazām algām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu plānots palielināt līdz 84 Ls, minimālā darba alga tiks celta līdz 225 Ls, savukārt, atvieglojumu par apgādībā esošām personām plānots palielināt līdz 98 Ls. Katra no šīm izmaiņām skars dažādas iedzīvotāju grupas“, uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore.

Pētījums ir parādījis, ka 2/3 aptaujāto saprot sakarību starp neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli; teju 80% zina, ka vecāku algas lielumu ietekmē arī bērnu skaits ģimenē. Iedzīvotājiem ar zemu atalgojumu ienākuma nodokļa atvieglojumi ir ļoti nozīmīgi, jo tie spēj viņiem būtiski palielināt “uz rokas” saņemamo algu. Vienlaikus turpmāka atvieglojumu palielināšana ne visu mazo algu saņēmēju makos ieliks papildus latus. Proti, strādājošais, kas saņem minimālo darba algu 200 Ls un kam apgādībā ir vismaz divi bērni, pateicoties atvieglojumiem, jau šodien nemaksā IIN un tāpēc neko neiegūst no tālākas atvieglojumu palielināšanas. Lai šāds strādājošais pilnībā izjustu, piemēram, valdības plānoto palielināto atvieglojumu par apgādībā esošajiem abiem bērniem, viņa algai pirms nodokļu nomaksas būtu jābūt vismaz 271 Ls lielai.

“Tikai puse no aptaujātajiem bija pamanījuši IIN likmes samazināšanos no šī gada 1.janvāra no 25% uz 24%. Strādājošajiem ar relatīvi lielām algām jāapzinās, ka tieši viņi ir lielākie ieguvēji no IIN likmes pazemināšanās. Likmei samazinoties par 2%, darbinieks ar minimālo algu 200 Ls apmērā iegūtu par 2,66 Ls mēnesī vairāk, bet darbinieks ar 1000 Ls algu – par 16,90 Ls vairāk, pārējiem nodokļiem un nosacījumiem paliekot nemainīgiem,” skaidro A.Kauliņa.

Deviņi no desmit aptaujātajiem zina, ka minimālā darba alga ir valsts noteikta viszemākā mēneša atlīdzība jebkuram darbiniekam. Minimālās algas celšana lielākā mērā nekā jebkurš cits valdības piedāvātais nodokļu politikas instruments ietekmētu šo algu saņēmēju reālos ienākumus, turklāt personām ar apgādājamiem un attiecīgi lielākām vajadzībām papildu saņemamā summa būtu lielāka.

„Jomās, kurās nejūtamies eksperti, jāmeklē padomdevēji. Piemēram, algas kalkulators Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā palīdzēs aprēķināt gan saņemamās algas lielumu, gan maksājamo darbaspēka nodokļu summas, gan parādīs nodokļu atvieglojumus, kas saskaņā ar likumiem pienākas strādājošajiem dažādās dzīves un ienākumu līmeņa situācijās”, mudina A. Kauliņa.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts noskaidroja iedzīvotāju zināšanas par darba algas aprēķināšanas kārtību un no darba algas ieturamajiem nodokļiem Vislatvijas Finanšu izglītības nedēļas aktivitāšu ietvaros, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 14 gadiem.

Darba algas kalkulators (.xls)