Swedbank Privātpersonu finanšu institūts vērtē, ka tas varētu būt saistīts gan ar cenu samazināšanos noteiktām preču kategorijām (elektroprecēm cenas samazinājušās par 4,2%, audio un video precēm cenu samazinājums 13,9%), gan ar iedzīvotāju zemo motivāciju veidot uzkrājumus. Pērn Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums atklāja, ka Latvijā ir zemākais iedzīvotāju finanšu uzkrājumu līmenis – tikai 46% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi. Vienlaikus 18% iedzīvotāju, kam uzkrājumu nebija, norādīja, ka arī nevēlas tos veidot, un vēl 28% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat var secināt, ka iedzīvotāji jaunu mājokļu iegādes vietā arvien biežāk izvēlas uzkrājumus ieguldīt esošo mājokļu remontā un labiekārtošanā. Par to liecina gan mazumtirdzniecības dati, gan Swedbank Privātpersonu finanšu institūta gada nogalē veiktā ģimeņu aptauja, kura atklāja, ka gada laikā no 19% uz 30% palielinājās to mājsaimniecību skaits, kas atzina, ka viņu izdevumi par mājokļa remontu 2011.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija lielāki.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use uzskata, ka iedzīvotājiem līdzās lielāku pirkumu izdarīšanai tomēr jārūpējas arī par drošības spilvena izveidi, daļu līdzekļu novirzot arī uzkrājumiem, un, kad tas izveidots, kā alternatīvu izvērtējot līdzekļu ieguldīšanu esošo kredītsaistību priekšlaicīgai dzēšanai – tas ģimenēm ir izdevīgs solis, jo ļauj ietaupīt uz kredītprocentu rēķina. “Iedzīvotāji, kuriem ir uzkrājumi, ar neparedzētām situācijām tiek galā labāk. Pašlaik tas ir īpaši svarīgi, jo pasaules ekonomikā joprojām valda nenoteiktība un strauja izaugsme, kas nodrošinātu stabilas darba vietas un algu pieaugumu, vēl nav sagaidāma”, komentē Ieva Use.

“Mūsu institūta organizētajā jauno māmiņu diskusijā atklājās, ka finansiālais stāvoklis parasti nav izšķirošais faktors, pieņemot lēmumu par ģimenes pieaugumu. To vēlāk apstiprināja arī plašākas aptaujas dati – ar bērniņa ienākšana ģimenē saistītās izmaksas ir skatītas tikai vienā no katrām piecām Latvijas ģimenēm. Daudz vairāk par to, kas ar ģimenes budžetu notiek pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas, vecākus satrauc viņu ģimenes stabilitāte un drošība vismaz tuvāko piecu līdz desmit gadu perspektīvā – cik viegli vecākiem būs atgriezties darba tirgū, vai bērnam būs pieejama vieta valsts apamksātā bērnudārzā, vai viņam tiks nodrošināta bezmaksas veselības aprūpe,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Institūta sadarbībā ar ģimenes portālu “Cālis.lv” veiktā aptauja liecina, ka tikai katrā piektajā ģimenē, kurā pēdējo divu gadu laikā piedzimis bērns, pirms mazuļa ieņemšanas veikti aprēķini par ar šo lēmumu saistītajām izmaksām. Īpaši zems šis rādītājs ir Latvijas lauku teritorijās, kur nekādus aprēķinus par bērniņa izmaksām nav veicis absolūtais vairākums jeb 96% ģimeņu.

Aprēķinus par bērniņa izmaksām mazliet biežāk – 30% gadījumu –  ir veikušas ģimenes, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir no 400 līdz 600 latiem uz rokas, bet mājsaimniecības ar augstākiem vai zemākiem ienākumiem to ir darījušas salīdzinoši retāk. Mazliet biežāk šādi aprēķini veikti arī ģimenēs, kurās bērnu audzina abi vecāki kopā, partneriem ir kopīgs budžets, ir kredītsaistības izdevumi tiek plānoti ilgākam laikam uz priekšu un regulāri tiek veidoti uzkrājumi.

Jauno māmiņu aptauju sadarbībā ar ģimenes portālu “Cālis.lv” Swedbank Privātpersonu finanšu institūts veica 2011. gada oktobrī, internetā aptaujājot 300 respondentes, kuras ir gaidībās vai kurām ir bērni līdz divu gadu vecumam.

Valstiska mēroga notikumu ietekme uz ģimenes budžetu 2011.gadā

Par valstiska mēroga notikumiem, kas būtiski ietekmējuši personīgās finanses, iedzīvotāji atzinuši:

1. elektroenerģijas tarifu pieaugumu (par notikumu ar būtisku ietekmi uz ģimenes budžetu to atzīmējuši 61% aptaujāto);
2. apkures un dabasgāzes tarifu pieaugumu (39%);
3. benzīna cenu pieaugums (36%).

Elektroenerģijas tarifu pieaugumu par notikumu, kas būtiski ietekmējis ģimenes budžetu 2011. gadā, atzinušas turpat divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot savus izdevumus par elektroenerģiju ar 2010. gadu, 81% respondentu norādījuši, ka 2011. gadā tie ir pieauguši.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use skaidro, ka to ietekmējusi elektroenerģijas tarifu piemērošanas kārtības maiņa ar 2011. gada 1. aprīli. Tā paredz paaugstināta tarifa piemērošanu, sasniedzot noteiktu elektroenerģijas patēriņa slieksni. Institūta aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 300 un vairāk kilovatstundas, izdevumi par elektroenerģiju šā gada rudenī pieauguši vismaz par 7 latiem mēnesī.

Liela ietekme uz ģimeņu budžetiem bijusi arī izdevumu pieaugumam par apkuri, to kā būtisku atzīmējuši 39% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus divas trešdaļas respondentu norādījuši, ka izdevumi apkurei šogad bijuši lielāki nekā gadu iepriekš. Tas saistīts ar dabasgāzes tarifu pieaugumu 2011. gada vidū, kas atsaucies arī uz siltumapgādes pakalpojumu cenām.

Atbilstoši Institūta aprēķiniem ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto apkurei (aptuveni 48 tūkst. mājsaimniecību) un iepriekš mēnesī par to maksāja vidēji 62 latus, rēķins palielinātos par 130 latiem gadā. Tomēr, pateicoties neparasti siltajiem laika apstākļiem šī gada nogalē, mājokļos vērojams būtiski mazāks siltumenerģijas patēriņš, līdz ar to rēķini par apkuri, piemēram, Rīgā, pagaidām nav auguši, bet pat samazinājušies. Savukārt ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos, dabasgāzes tarifu paaugstināšana nozīmēja maksājumu pieaugumu vidēji par 5 latiem gadā.

Tāpat katrs trešais iedzīvotājs atzīst, ka viņu ģimenes budžetu 2011.gadā būtiski ietekmējusi akcīzes nodokļa paaugstināšana benzīnam. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini liecina, ka benzīna cenu kāpums gada laikā bijis aptuveni 10 santīmi par litru, tomēr tikai 2,5 santīmi no tā ir bijuši akcīzes nodokļa palielināšanas ietekmē.

Institūta eksperti norāda, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski. Šāds benzīna cenas pieaugums, 10 santīmi, pēdējos trīs gados novērots katru gadu. Tas nozīmē, ka ģimenes, kas mēnesī patērē 50 litrus degvielas, nemainot savus braukšanas paradumus, pēc gada par benzīnu mēnesī maksā par pieciem latiem vairāk.Arī gadu iepriekš degvielas cenu kāpums atradās nozīmīgāko izdevumu pozīciju pirmajā trijniekā.

Lai arī lielākā daļa notikumu, kas ietekmējuši ģimeņu finases aizejošajā gadā bijušas ar mīnus zīmi, iedzīvotāji aptaujā atzīmējuši arī vairākus pozitīvus notikumus, piemēram, minimālās mēnešalgas pieaugumu, nelielu algas pieaugumu nodokļu izmaiņu dēļ un ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī kopumā.

Personīgie notikumi, kas 2011. gadā ietekmējuši ģimenes finanses

Vērtējot nozīmīgākos personīgos notikumus, kas 2011. gadā ietekmējuši ģimenes budžetu, aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši:

1. papildu ienākumu gūšanu (16%);
2. materiālā atbalsta sniegšanu radiniekiem vai draugiem (14%);
3. slimību vai nelaimes gadījumu (14%)

Atšķirībā no gadu iepriekš veiktās aptaujas, kad pirmajā vietā bija darba zaudēšana, šogad pirmajā vietā ierindojusies papildu ienākumu gūšana, uz kuru norāda katrs sestais aptaujātais. Darba zaudējumu minējuši 12% aptaujas dalībnieku, bet vienlaikus tieši tikpat responentu atzinuši, ka darbu ir izdevies atrast.

Ģimenes ikdienas tēriņu izmaiņas 2011. gadā

Latvijas iedzīvotājiem novērtējot savus izdevumus, salīdzinot ar 2010. gadu:

• Visbiežāk tēriņi pieauguši par pārtiku – uz to norādījuši 71% aptaujas dalībnieku, pieauguši arī ar veselību saistītie izdevumi (45%), savukārt izdevumi par sakariem, kā arī apģērbu un apaviem samazinājušies vai palikuši pērnā gada līmenī.
• Tēriņos par auto visvairāk pieauguši degvielas izdevumi (86%), taču nemainīgi vai samazinājušies auto apdrošināšanas OCTA un KASKO izdevumi (58%).
• Mājokļa izdevumos ietekme uz ģimenes budžetu bijusi gan elektroenerģijas izdevumiem – 81% respondentu norādījuši, ka izdevumi gada laikā ir pieauguši, gan nekustamā īpašuma un mājokļa nodoklim (64%), apkurei (62%) un komunālajiem maksājumiem (59%). Par nemainīgām iedzīvotāji minējuši apsaimniekošanas un mājokļa apdrošināšanas izdevumu pozīcijas.
• Izdevumi atpūtai un izklaidei visbiežāk saglabājušies pērnā gada līmenī vai mazliet samazinājušies

Prognozes par ģimenes budžetu 2012. gadā

Prognozējot izmaiņas mājsaimniecības budžetā 2012. gadā, 72% izteikuši bažas par to, ka varētu pieaugt izdevumi par pārtiku, 61% – par mājokli, bet 47% norādījuši, ka varētu pieaugt izdevumi par transportu. Pozīcijas, kurās iedzīvotāji neparedz nozīmīgu izdevumu pieaugumu, ir sakari (7%), atpūta, izklaide un svētku svinēšana (11%), kā arī izglītība (12%).

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use atzīst, ka, novērtējot valsts budžetu 2012. gadam, redzams, ka tā ietekme uz mājsaimniecību finansēm nebūs būtiska: “No vienas puses tas nodrošina stabilitāti un prognozējamus mājsaimniecību izdevumus. Tomēr no otras puses, iedzīvotājiem joprojām jāpagaida uz pozitīvām izmaiņām attiecībā uz algas nodokļiem vai atbalstu ģimenēm ar bērniem.”

Vienlaikus 61% aptaujas dalībnieku nākamajā gadā paredz iespēju gūt papildus ienākumus. Novērtējot savas iespējas gūt papildu ienākumus papildus ikmēneša algai vai pabalstiem, 28% gatavi izmantot iespēju saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksu no valsts, 16% plāno veikt līgumdarbus ārpus pamatdarba, bet vēl 12% cer uz prēmijām un piemaksām darbā.

Pētījumu par mājsaimniecību budžeta izmaiņām 2011. gadā un prognozēm 2012. gadam šā gada decembrī interneta vidē veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

„Kopumā gada laikā iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies, ir audzis arī mazumtirdzniecības apgrozījums. Turklāt neparasti siltais rudens un stabilitāte nodokļu politikā ļauj arī optimistiskāk raudzīties nākotnē. Tādēļ prognozēts, ka iedzīvotāju tēriņi svētkiem būs tādi paši kā pērn vai pat mazliet lielāki,” norāda Krampe.

Institūta aprēķini liecina, ka lielākajā daļā gadījumu vidējā Latvijas mājsaimniecības Ziemassvētku svinēšanai iztērē līdz 100 latiem. Reģionos šis rādītājs ir zemāks – tur lielākoties tēriņi svētkiem ir zem 50 latiem uz ģimeni, bet galvaspilsētā vienas ģimenes izdevumi ir augstāki – no 50 līdz 100 latiem.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, arvien lielāks iedzīvotāju skaits pievēršas dāvanu iegādei un veic citus ar svētku plānošanu saistītus izdevumus, tādēļ Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sagatavojis padomus, kas Latvijas ģimenēm ļautu ne tikai godam nosvinēt svētkus, bet arī janvārī finanšu ziņā justies stabili.

1. Izveidojiet dāvanu sarakstu

Lai iegādātos pārdomātas dāvanas, ir svarīgi izveidot apdāvināmo sarakstu. Ieteicams vēl pirms došanās uz veikalu izlemt, kas katram no saņēmējiem tiks dāvināts.

2. Nosakiet tēriņu budžetu

Dāvanu saraksts ir viena no svētku budžeta sadaļām, kas palīdz savlaicīgi apzināt svētkos plānoto izdevumu apjomu. Tomēr šajā budžetā iekļaujamas arī tādas izdevumu grupas kā svētku maltīte un transporta izdevumi, kas ciemošanās laikā var krietni palielināties. Tāpat var laicīgi ieplānot izdevumus skaistumkopšanai un svētku tērpu iegādei, ja tie paredzēti. Nosakiet maksimālo pieļaujamo svētku tēriņu apjomu un sekojiet līdzi tam, lai to nepārsniegtu.

3. Sagatavojieties laicīgi

Lai izvairītos no spontāniem un nevajadzīgiem tēriņiem, dāvanu un citu svētkiem nepieciešamo lietu iegādi ieteicams veikt savlaicīgi. Iepirkšanās pēdējā brīdī ne tikai sagādā lieku stresu, bet arī palielina risku pārtērēties.

4. Pērciet pieredzi, nevis mantas

Pētījumi liecina, ka sākotnējā sajūsma par kādu mantu iegādi krītas daudz straujāk nekā sajūsma par kādu pieredzi vai notikumu. Atmiņas par kādu pozitīvu piedzīvojumu ļauj cilvēkiem laimes sajūtu saglabāt ilgāku laiku, kavējoties patīkamās atmiņās. Paturiet to prātā, kad iegādāsieties dāvanas saviem tuviniekiem, jo tās var būt ne tikai mantas, bet arī, piemēram, kopīgs pasākuma apmeklējums.

5. Tērējiet citiem, nevis sev

Cilvēks ir sociāla radība, tādēļ mūsu labsajūtai ļoti svarīgas ir attiecības ar apkārtējiem. Iepriecinot citus ar dāvanām vai ziedojot labdarībai, mēs kļūstam laimīgāki, jo saņemam pozitīvas emocijas un pateicību no apkārtējiem, uzlabojas arī mūsu pašnovērtējums. Tādēļ pārdomāta dāvanu iegāde var iepriecināt ne tikai to saņēmējus, bet arī padarīt laimīgākus mūs pašus.

6. Pērciet mazas lietas ar lielu nozīmi

Tā kā cilvēka prātam ir raksturīga ātra pielāgošanās jauniem apstākļiem, prieks par vienas lielas lietas iegādi izgaisīs gandrīz tikpat ātri kā prieks par neliela pirkuma izdarīšanu. Tādēļ no prieka vairošanas viedokļa, ieteicams sevi un citus iepriecināt ar nelieliem pirkumiem, kas izkaisīti ilgākā laika periodā. Gluži tāpat ir arī ar dāvanām – rūpīgi plānojot dāvanu budžetu, varat sarūpēt nelielas dāvanas lielākam cilvēku skaitam un tādā veidā vairot gan savu, gan apkārtējo prieku. Tāpat dāvanu budžetu var plānot tā, lai varētu iepriecināt apkārtējos ne tikai Ziemassvētkos, bet arī ikdienā.

7. Izbaudiet gaidīšanas prieku

Vai esat dzirdējuši teicienu, ka gaidīšanas prieks ir svarīgāks par pašu notikumu? Tie, kam ir bērni, noteikti ir ievērojuši, ka bieži vien Ziemassvētku dāvanu gaidīšana tiem sagādā daudz vairāk prieka nekā pašas dāvanas. Tādēļ veiciniet šo sapņu un fantāziju veidošanos un vēl pirms pašiem svētkiem domājiet, apspriediet un plānojiet, kā tieši tos pavadīsiet, kas jūs iepriecinās un ielīksoms.

 No vienas puses to var vērtēt kā pozitīvu faktu, jo pāris iepriekšējo gadu laikā valsts budžetu pavadošo likumu paketē bija nodokļu izmaiņas, kas iedzīvotājiem lielākoties nozīmēja finanšu situācijas pasliktināšanos. Šoreiz sagatavotais budžets šajā jomā paredz stabilitāti un mājsaimniecības to var uzskatīt par labām ziņām.

Tomēr no otras puses, šī stabilitāte nozīmē arī to, ka uz solītajiem lēmumiem, kas uzlabotu situāciju Latvijas ģimeņu finansēs – piemēram, algas nodokļu samazināšanu – vēl jāgaida.

Sagatavotajā budžeta projektā ar mīnus zīmi uz atsevišķu mājsaimniecību budžetu attieksies divi iecerētie pasākumi – 25% pieauguma ierobežojuma atcelšana nekustamā īpašuma nodoklim zemei un 0,2% nodokļa ieviešana dzīvojamo māju palīgēkām.

Ņemot vērā to, ka pašvaldībām plānots dot lielāku brīvību attiecībā uz nodokļa maksājumu noteikšanu, atsevišķus iedzīvotājus šīs izmaiņas neietekmēs, tomēr būs daļa iedzīvotāji, kurus šīs izmaiņas kā izdevumu pieaugums skars vistiešākajā veidā. Taču, tā kā palīgēku kadastrālā vērtība, ko izmanto par pamatu nodokļa aprēķināšanai, parasti nav liela, var prognozēt, ka arī maksājumi lielākajā daļā gadījumu būs samērīgi.

Kopumā, arī vērtējot makroekonomiskās prognozes, kas ir valsts budžeta projekta pamatā, var spriest, ka tuvākajos gados Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija uzlabosies ļoti pakāpeniski – inflācija un bezdarbs mazliet samazināsies, bet pirktspēja saglabāsies aptuveni šī brīža līmenī vai mazliet uzlabosies. Tomēr jāpiebilst, ka stabilitāte nodokļu politikā notekti veicinās iedzīvotāju spēju plānot savas ģimenes finanses ilgākam laika periodam uz priekšu – gan ienākumu, gan izdevumu pusē.”

Par valsts 2012. gada budžeta projektu vēl jālemj Saeimai. Vairāk informācijas par budžeta projektu var atrast Finanšu ministrijas mājas lapā.

 Tabula: Par ko pāri strīdas visbiežāk?

 *Šeit un turpmāk tabulā – respondentu skaits, kas konkrētu iemeslu atzīmējuši kā vienu no trim galvenajiem strīdu iemesliem savā mājsaimniecībā. Aptaujāti tie, kam ir kopdzīves partneris.

Neatkarīgi no dzīvesvietas, izplatītākais strīdu iemesls Latvijas ģimenēs ir mājsaimniecības jautājumi un sadzīves sīkumi – nesaskaņas par tiem rodas aptuveni pusei respondentu. Šim iemeslam seko nauda, savstarpējās attiecības, brīvā laika pavadīšana un bērnu audzināšana.

“Zemais ienākumu līmenis reģionos rada spriedzi daudzās ģimenēs un, kā liecina mūsu institūta aptauja, tādēļ laukos un mazpilsētās cilvēki ne tikai naudas, bet arī citu iemeslu dēļ strīdas biežāk nekā pilsētu iedzīvotāji. Gandrīz katrā otrajā lauku ģimenē strīdi notiek reizi nedēļā vai pat biežāk,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Aptaujas dati atklāj, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (Latgalē – pat 85%) lauku mājsaimniecību ikmēneša ienākumi ir līdz 200 latiem uz vienu ģimenes locekli. Valstī kopumā šis rādītājs ir zemāks – 56%.

„Mūsu Institūta aptaujas dati atklāj to, ka ģimenēs, kurās budžeta plānošanā iesaistās abi partneri, konfliktu ir mazāk nekā tajās, kurās atbildību par ģimenes finansēm uzņēmies tikai viens no partneriem vai kurās budžets netiek plānots vispār. Strīdu skaits var būt pat par piektdaļu mazāks! Nauda neizbēgami ir viena no svarīgākajām mūsu ikdienas sastāvdaļām, tādēļ kopīga finanšu plānošana var palīdzēt izvairīties no liekiem strīdiem un nebojāt savstarpējās attiecības,” komentē institūta pārstāve.

Runājot par to, kas tieši izraisa strīdus par naudu, katrs ceturtais apgalvo, ka lielākās problēmas un spriedzi viņa attiecībās rada naudas trūkums. Gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka viņu partneris mēdz viņiem veltīt kritiku un pārmetumus par naudas tērēšanu un ka viņiem ir gadījies slēpt no sava partnera kādus pirkumus vai to patiesās izmaksas. Tikpat bieži respondenti atklāj, ka viņu attiecībās katram ir ļoti atšķirīgi uzskati par naudu, tās pelnīšanu un tērēšanu. Aptauja liecina, ka strīdi par naudu visbiežāk izceļas starp partneriem ar attiecību stāžu no diviem līdz 10 gadiem.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta padomi, kā attiecībās izvairīties no strīdiem un konfliktiem par naudu.

Aptauja par finansiāla rakstura nesaskaņām mājsaimniecībās veikta šā gada rudenī, internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus no visas Latvijas.

Šogad zinātniski pētniecisko darbu konkursam „Jaunais finanšu eksperts” iesniegti 244 darbu pieteikumi, kas ir teju divreiz vairāk nekā pērn. Vienlaikus arī trīskāršojies konkursā pārstāvēto skolu skaits, sasniedzot 105 mācību iestādes. Straujais pieteikumu skaita pieaugums apliecina vidusskolēnu lielo interesi par personīgajām finansēm.

Kā ziņots, konkursa „Jaunais finanšu eksperts 2012” ietvaros dalībnieki veiks pētījumus par jauniešiem aktuālām personīgo finanšu tēmām, lai pavasarī prezentētu savu darbu rezultātus īpašā konferencē. Tajā skolēni sacentīsies par Jaunā finanšu eksperta titulu un naudas balvu fondu 1000 eiro apmērā. Konkursu, turpinot valstiska mēroga iniciatīvu, jau otro gadu pēc kārtas organizē Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

„Mums ir patiesi liels gandarījums par lielo jauniešu atsaucību. Esmu pārliecināta, ka dalība Jauno finanšu ekspertu konkursā skolēniem būs unikāla pieredze. Faktiski esam atraduši veidu, kā vienas aktivitātes ietvaros apvienot visas ietekmes puses, kas veido jauniešu attieksmi pret naudu – skolu, ģimeni un vienaudžus. Uzskatu, ka tieši šādi gūta praktiskā pieredze jauniešiem nākotnē saskarsmē ar naudu noderēs visvairāk,” norāda Diāna Krampe, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve.

Savos darbos skolēni šogad visbiežāk izvēlējušies pētīt, cik Latvijas ģimenēm izmaksā viens skolēns – to apņēmusies aprēķināt ceturtā daļa konkursa dalībnieku. Otra populārākā tēma jauniešu vidū ir augstākās izglītības izmaksas, kas tiks pētītas katrā piektajā darbā. Populāras ir bijušas arī tēmas par studiju kredītiem un kabatas naudu.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe uzskata, ka šādu pētījumu veikšana ne tikai palīdzēs gūt jaunas zināšanas un iemaņas pašiem skolēniem, bet arī atklās sabiedrībai jaunus faktus par reālo dzīvi dažādos Latvijas reģionos. Ar skolēnu veikto pētījumu rezultātiem plānots iepazīstināt gan valsts iestādes, gan plašsaziņas līdzekļus un ikvienu interesentu.

Jauniešu izstrādātos darbus nākamā gada aprīlī vērtēs neatkarīga ekspertu žūrija, lai labāko darbu autorus aicinātu 12. maijā uzstāties Jauno finanšu ekspertu konferencē Rīgā.

Tradicionāli konkurss guvis vislielāko interesi reģionu skolās. Aktīvākās bijušas Vidzemes skolas, no kurām saņemta trešā daļa no visiem pieteikumiem. Savukārt lielākais pieteikumu skaits no vienas mācību iestādes saņemts Kurzemē – Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi iesnieguši 15 darbu pieteikumus.

Tā kā pērn konkurss guva ļoti lielu atzinību no dalībnieku puses, šogad ir arī paplašinājies tā norises mērogs. Pasniedzēji, kas pieteikušies, kā zinātniski pētniecisko darbu vadītāji, varēs papildināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas īpašos bezmaksas semināros un saņemt apliecinājumu par tālākizglītībai veltīto laiku, bet jaunieši tiks aicināti piedalīties izglītojošos vebināros internetā.

Atgādinām, ka pirms gada konkursam tika pieteikti 127 darbi no 39 Latvijas skolām, bet konferencē jauno finanšu ekspertu titulus izcīnīja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolnieces Sigita Permina un Maija Ābele. Jaunietes savā darbā pētīja dažādu ģimeņu budžeta plānošanas pieredzi un nāca klajā ar inovatīvu ideju ģimeņu izdevumu uzskaites atvieglošanai – e-čeku.

Pilns pieteikumu un dalībskolu saraksts (.pdf) →

Tēmu popularitāte

Pieteikumu skaits pa novadiem