Institūtā sadarbībā ar programmu “Iespējamā misija” izveidotie mācību video.

No valdības plānotajām izmaiņām nodokļos Latvijas ģimenes vairāk izjutīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bet ietekme no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanas būs neliela, veicot aprēķinus uz dažādu ģimeņu piemēra, secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts, modelējot plānotās nodokļu izmaiņas un to ietekmi uz ģimenēm ar vidējiem, zemiem un augstiem ienākumiem, secina, ka darbaspēka nodokļa sloga samazināšana Latvijas ģimeņu (ar diviem strādājošajiem un diviem apgādājamajiem) ienākumus nākamgad palielinās vidēji par 2-3% jeb 10-20 latiem mēnesī.

Savukārt PVN samazināšana ģimeņu izdevumus ļaus samazināt robežās no 0,5 līdz 0,8% no kopējiem ģimenes ienākumiem. Reālā PVN samazināšanas ietekme būs atkarīga no ģimenes izdevumu struktūras jeb izdevumu apjoma precēm ar PVN standartlikmi, jo PVN samazināto likmi mainīt nav plānots. Svarīgs faktors būs arī tirgotāju gatavība samazināt cenas proporcionāli PVN samazinājumam. Jau šobrīd izskanējušas bažas, ka precēm, kuru cena šobrīd ir zem viena lata, cena pēc PVN samazināšanas varētu nemainīties.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane norāda: „Pirms divarpus gadiem Latvijas ģimenes saskārās ar būtisku nodokļu sloga pieaugumu, kad darbaspēka, nekustamā īpašuma, ienākumu un transporta nodokļa palielināšanas rezultātā ģimenes budžets vidēji samazinājās par četriem līdz pat sešiem procentiem. Šobrīd plānotās izmaiņas nodokļos vismaz daļēji atsver šo pagātnes lēmumu ietekmi. Tomēr pozitīvi vērtējams plāns darbaspēka nodokļu slogu mazināt arī turpmākajos gados. Ļoti svarīgi ir saglabāt šo virzību uz nodokļu sloga samazināšanu arī nākotnē, lai veicinātu Latvijas mājsaimniecību finanšu situācijas uzlabošanos.”

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini 

Darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekme, pieņemot, ka ģimenē ir 2 pieaugušie un 2 bērni

Viņas savā darbā izpētīja skolēnu zināšanas par naudas vēsturi un secināja, ka vecāko klašu skolēni, salīdzinājumā ar jaunāko klašu skolēniem, ir zinošāki par naudas vēsturi un izrāda lielāku interesi par personīgā budžeta plānošanu.

Lai uzlabotu jauniešu zināšanas, darba autores izveidoja arī mācību īsfilmu, kas skaidro pasaules un Latvijas naudas vēsturi, kā arī interesantus faktus par Latvijas latu un tā pretviltošanas pazīmēm. Kopš šodienas mācību video iespējams apskatīt Swedbank Privātpersonu finanšu institūta interneta vietnes manasfinases.lv sadaļā „Jaunais finanšu eksperts” un brīvi izmantot izglītošanas darbā skolās.

Savukārt otro vietu Jauno finanšu ekspertu konferencē un naudas balvu 300 eiro apmērā ieguva Normunds Eliņš no Madonas Valsts ģimnāzijas 12. klases, prezentējot veikto pētījumu par skolēna izmaksām Madonas novadā, bet trešo vietu un 200 eiro – Haralds Lipsnis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases par darbu, kas atklāja jauniešu attieksmi pret studiju un studējošā kredītiem.

Visiem pirmo trīs vietu ieguvējiem tiks sniegta arī iespēja pievienoties Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētnieciskajam darbam nedēļu ilgā praksē.

Kā ziņots, 11. maijā vienpadsmit vidusskolēni no astoņām Latvijas skolām „Jauno finanšu ekspertu konferencē 2012” prezentēja savu patstāvīgo pētījumu rezultātus par savu vienaudžu attieksmi pret naudu un rīcību ar to.  

Jaunieši par savu pētījumu objektiem bija izvēlējušies mācību līdzekļu izmaksas dažādās bērnu vecuma grupās, kabatas naudu, skolēnu darbu vasarā, augstākās izglītības maksu Latvijā un ārzemēs, studiju kredītus, kā arī savu vienaudžu zināšanas par naudu un ātrajiem kredītiem.

Konkursa finālisti tika izvēlēti no vairāk nekā 240 konkursam “Jaunais finanšu eksperts 2012″ pieteiktajiem skolēnu darbiem. Labākos darbus izvēlējās neatkarīgu ekspertu žūrija, kurā bija pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Studentu apvienības, kā arī jauniešu auditorijai izveidota finanšu bloga autors.

Konkursa finālistu vidū bija arī Evija Brauere, Laura Eglīte un Helēna Stavro no Rīgas 64.vidusskolas, Marija Gordeiko no Rīgas Ostvalda vidusskolas, Liāna Odiņeca no Dagdas vidusskolas, Oskars Niks Mālnieks no Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma un Jevgēnija Ribkina no Jelgavas 1.ģimnāzijas.

Pasākuma dalībniekus konferences atklāšanā ar uzrunu sveica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Valsts Izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis. Savukārt Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktoreIeva Use-Cimmermane prezentēja institūta jaunākā pētījuma datus par Latvijas studentu tēriņiem un budžeta plānošanas paradumiem.

Jauno finanšu ekspertu konkurss tika organizēts otro gadu pēc kārtas, turpinot mērķtiecīgu Swedbank Privātpersonu finanšu institūta darbību sabiedrības izglītošanā par personīgā budžeta plānošanu un tās nozīmi ikdienā.

Vienlaikus katrs otrais students norāda, ka gribētu iemācīties labāk rīkoties ar savu naudu. Visbiežāk tas saistīts ar nonākšanu situācijā, kad pietrūkst naudas ikdienas tēriņiem – katrs trešais respondents norāda, ka ar to nākas saskarties regulāri. 28% studentu norāda, ka viņiem naudas trūkuma dēļ ir gadījies pārtikt “tikai no makaroniem”. Savukārt katrs trešais students atklāj, ka reālā studenta dzīve izrādījusies dārgāka nekā tika domāts pirms tam.

“Jo ātrāk jaunietis nonāk saskarsmē ar naudu, kļūstot patstāvīgs, jo ātrāk viņš gūst turpmākajai dzīvei nepieciešamās personīgā budžeta plānošanas prasmes. Ir svarīgi, lai šajā svarīgajā dzīves posmā, kas visbiežāk sakrīt ar studenta gadiem, jauniešiem būtu pieejams atbalsts un padoms gan no vecākiem, gan no mācību iestādes, gan arī no finanšu pakalpojumu sniedzējiem,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.

Atbilstoši aptaujas datiem, visbiežāk studentu ikmēneša ienākumi un izdevumi ir robežās starp 100 un 200 latiem. Visnozīmīgākais ienākumu avots studentu budžetā ir vecāku atbalsts, ko saņem trīs ceturtdaļas respondentu. Tam seko ienākumi no algota darba vai neregulāriem projekta darbiem, ko izmanto aptuveni trešā daļa aptaujas dalībnieku. Vienlaikus katrs otrais students ir pārliecināts, ka darbs paralēli studijām būtiski traucē studiju procesu.

Izdevumu pusē trīs būtiskākās tēriņu kategorijas studentu budžetā ir pārtika, mājoklis un transports, kas kopā veido aptuveni divas trešadaļas no visiem ikmēneša izdevumiem. Pārējie līdzekļi tiek atvēlēti apģērbam un apaviem, izklaidēm, sakariem, skaistumkopšanai un citiem izdevumiem.

Nonākot naudas grūtībās, studenti visbiežāk līdz minimumam samazina savus ikdienas tēriņus un vēršas pēc palīdzības pie saviem vecākiem. Tomēr 18% respondentu norāda, ka šādos gadījumos aizņemas naudu no draugiem, 8% izmanto “ātro kredītu” pakalpojumus, bet 3% lieto savas bankas kartes kredītlimitu. Studenti, kas rūpīgi plāno savus tēriņus un ir izveidojuši drošības rezervi, naudu aizņemas daudz retāk.

Lai vairotu jauniešu zināšanas par personīgā budžeta plānošanu un sagatavotu vidusskolēnus studenta dzīvei no finanšu viedokļa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar programmu “Iespējamā misija” sagatavojis mācību video par studentu dzīvi. Tos savā darbā ar skolēniem aicināti izmantot mācību spēki visās Latvijas skolās.

Studentu aptauju veikta 2012. gada martā un aprīlī, interneta vietnē manasfinanses.lv aptaujājot vairāk nekā 540 bakalaura studiju programmu studentus no dažādām Latvijas augstskolām.

Finālisti izvēlēti no vairāk nekā 240 konkursam “Jaunais finanšu eksperts 2012″ pieteiktajiem skolēnu darbiem. Labākos darbus izvēlējās neatkarīgu ekspertu žūrija, kurā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Studentu apvienības, kā arī jauniešu auditorijai izveidota finanšu bloga autors.

Konkursa finālistu vidū ir Evija Brauere, Laura Eglīte un Helēna Stavro no Rīgas 64.vidusskolas, Haralds Lipsnis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Marija Gordeiko no Rīgas Ostvalda vidusskolas, Liāna Odiņeca no Dagdas vidusskolas, Oskars Niks Mālnieks no Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma, Jevgēnija Ribkina no Jelgavas 1.ģimnāzijas, Laura Hippe unMaijaSabule no Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Normunds Eliņš no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Šogad konferences dalībnieki sacentīsies par naudas balvu fondu 1000 eiro apmērā – 500 eiro pirmās vietas ieguvējam, 300 eiro otrās un 200 eiro trešās vietas ieguvējiem, kā arī iespēju pievienoties Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētnieciskajam darbam nedēļu ilgā praksē.

Pasākuma dalībniekus konferences atklāšanā ar video uzrunu sveiks Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bet klātienē uzrunas teiks izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Savukārt Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane prezentēs jaunākā institūta pētījuma datus par Latvijas studentu tēriņiem un budžeta plānošanas paradumiem.

Jauno finanšu ekspertu konkurss tiek organizēts otro gadu pēc kārtas, turpinot mērķtiecīgu Swedbank Privātpersonu finanšu institūta darbību sabiedrības izglītošanā par personīgā budžeta plānošanu un tās nozīmi ikdienā.

 „Dalība Jauno finanšu ekspertu konkursā skolēniem ir unikāla pieredze, jo esam atraduši veidu, kā vienas aktivitātes ietvaros apvienot visas ietekmes puses, kas veido jauniešu attieksmi pret naudu – skolu, ģimeni un vienaudžus. Uzskatu, ka tieši šādi gūta praktiskā pieredze jauniešiem nākotnē saskarsmē ar naudu noderēs visvairāk,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece, konkursa žūrijas priekšsēdētāja Diāna Krampe.

 Konference norisināsies piektdien, 11. maijā plkst. 10–15 Swedbank centrālās ēkas 2. stāva konferenču zālē, Balasta dambī 1a, Rīgā. Pasākumā piedalīties aicināti valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju vadītāji, atbildīgie speciālisti un eksperti, kā arī vispārizglītojošo mācību iestāžu sociālo zinību pasniedzēji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Dalībnieku reģistrācijas forma un plašāka informācija par pasākumu pieejamas mājas lapas sadaļā “Jaunais finanšu eksperts 2012″.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ielūdz Jūs uz Jauno finanšu ekspertu konferenci, kas notiks 2012. gada 11. maijā!

Šis būs aizraujošs pasākums, kurā vidusskolēni – labāko zinātniski pētniecisko darbu autori dalīsies ar savu pētījumu rezultātiem par naudu, tās plānošanu un izmantošanu. Deviņi finālisti izvēlēti no vairāk nekā 100 konkursam “Jaunais finanšu eksperts 2012″ iesūtītajiem darbiem.

Klātesošos ar video uzrunu sveiks Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, klātienē uzrunas teiks izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane prezentēs jaunākā institūta pētījuma datus par Latvijas studentu tēriņiem un budžeta plānošanas paradumiem.

Konferences programma - Ierašanās no plkst. 9.30, pasākuma norise no plkst. 10 līdz 15.

Lūdzam pieteikties līdz 9.maijam!

Arī paši vecāki iepriekš institūta veiktajā aptaujā visbiežāk norādīja, ka tēriņu summa vienreizējiem pirkumiem bijusi robežās no 300 līdz 600 latiem – tā atzinusi trešdaļa aptaujas dalībnieku, kuriem ir bērni vecumā līdz diviem gadiem. Vērtējot regulāros ikmēneša tēriņus, 35% respondentu norādīja, ka tie ir līdz 50 latiem mēnesī, bet 39% aptaujāto – ka tie ir no 50 līdz 100 latiem.

“Protams, daudzi vecāki meklē un atrod veidus, kā ietaupīt, veicot bērnam nepieciešamos pirkumus. Visbiežāk tiek izmantoti tādi paņēmieni kā lietotu un akcijas preču iegāde, aizņemšanās vai atteikšanās no atsevišķiem pirkumiem vispār. Mūsu veiktais cenu apsekojums liecina, ka, rūpīgi plānojot, jaunu mantu iegādes gadījumā vienreizējo pirkumu kopsummu var samazināt līdz 350 latiem, bet regulāros tēriņus – līdz 50 latiem mēnesī,” norāda institūta direktoreIeva Use.

Aprēķini liecina, ka jaunajām māmiņām, kas iepriekš saņēmušas vidējo algu, pēc bērnam domāto pirkumu veikšanas saviem izdevumiem pieejami vidēji 179 lati mēnesī. Šāda summa paliek pāri pēc bērna vajadzību nodrošināšanas no visu izmaksāto pabalstu summas laika posmā no došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā līdz bērna trīs mēnešu vecumam.

Ar bērna piedzimšanu saistītos vienreizējos pirkumus lielākā daļa jeb 71% vecāku veic vēl pirms bērna piedzimšanas, bet tikai četrās no katrām desmit ģimenēm šie pirkumi tiek veikti pēc iepriekš izveidota saraksta, liecina institūta aptauja.

Lai topošajiem vecākiem atvieglotu ar bērna piedzimšanu saistīto pirkumu veikšanu, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts interneta vietnē „manasfinases.lv” izveidojis detalizētu mazulim nepieciešamo Pirkumu sarakstu. Tas ne tikai palīdz saprast, kādu mantu iegāde vecākiem būtu jāapsver, bet arī veic aptuvenus aprēķinus par kopējām pirkumu izmaksām. Kalkulatorā iespējams veikt aprēķinus atbilstoši dažādiem tēriņu modeļiem – ekonomiskam, vidējam un dārgam, kā arī pievienot papildu izdevumu pozīcijas. Pirkumu saraksts sagatavots, izmantojot vecāku aptaujas rezultātus par bērnam svarīgākajiem pirkumiem dzīves pirmajā gadā.

Institūta mājas lapā pieejams arī vecāku pabalstu kalkulators, kas ļauj aprēķināt sagaidāmās izmaiņas ģimenes ienākumos vēl pirms bērna piedzimšanas un divu gadu laikā jau kļuvis par vienu no populārākajiem rīkiem interneta vietnē “manasfinases.lv”.

Bērnu preču cenu apsekojums veikts šā gada februārī un martā Rīgā, kopumā 39 veikalos apsekojot vairāk nekā 600 preču cenas. Pētījumā apsekotas cenas lielveikalos un tirdzniecības centros, specializētos bērnu preču veikalos, tirgū, interneta veikalos, kā arī lietoto preču iegādes vietās.

Savukārt jauno vecāku aptauju veikta pērnā gada nogalē, internetā aptaujājot 300 respondentus, kuru ģimenes ir gaidībās vai kuriem ir bērni līdz divu gadu vecumam. Aptauja tika veidota sadarbībā ar ģimenes portālu “Cālis.lv“.