41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, atzīst, ka savā starpā strīdas vismaz reizi nedēļā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja. Viens no populārākajiem konfliktu iemesliem ir nauda, tās tērēšana un pelnīšana. Aptaujas rezultāti atklāj, ka ģimenes budžeta plānošana un kopīgu finanšu mērķu nospraušana strīdu skaitu būtiski samazina.
„Mūsu Institūta aptaujas dati pārliecinoši apstiprina to, ka ģimenēs, kurās budžeta plānošanā iesaistās abi partneri, konfliktu ir mazāk nekā tajās, kurās atbildību par ģimenes finansēm uzņēmies tikai viens vai kurās budžets netiek plānots vispār. Strīdu skaits var būt pat par piektdaļu mazāks. Nauda neizbēgami ir viena no svarīgākajām mūsu ikdienas sastāvdaļām, tādēļ kopīga finanšu plānošana var palīdzēt izvairīties no liekiem strīdiem un nebojāt savstarpējās attiecības,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Atbilstoši aptaujas datiem izplatītākais strīdu iemesls Latvijas pāru attiecībās ir dažādi mājsaimniecības jautājumi un sadzīves sīkumi – tos kā galveno strīdu iemeslu nosaukusi puse respondentu. 42% pāru apgalvo, ka vismaz reizi mēnesī strīdas par naudu, bet katrs desmitais – ka nesaskaņas par finansēm viņu attiecības piemeklē gandrīz katru dienu. Izplatīti ir arī strīdi par pāra savstarpējām attiecībām un brīvā laika pavadīšanu.
| Izplatītākie strīdu iemesli (% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam ir partneris)
50% – Mājsaimniecības jautājumi un sadzīves sīkumi 31% – Nauda 30% – Savstarpējās attiecības un intīmā dzīve 28% – Brīvā laika pavadīšana un atpūta 20% – Bērni 18% – Attiecības ar draugiem un radiniekiem 13% – Darbs un/vai mācības 9% – Gaume 7% – Auto vadīšana 1% – Reliģija |
Runājot par to, kas tieši izraisa strīdus par naudu, katrs ceturtais apgalvo, ka lielākās problēmas un spriedzi viņa attiecībās rada naudas trūkums. Gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka partneris mēdz viņiem veltīt kritiku un pārmetumus par naudas tērēšanu un ka tādēļ ir gadījies slēpt kādus pirkumus vai to patiesās izmaksas. Tikpat bieži respondenti atklāj, ka viņu attiecībās katram ir ļoti atšķirīgi uzskati par naudu, tās pelnīšanu un tērēšanu.
Respondentu atbildes liecina, ka par naudu strīdi biežāk izceļas starp partneriem ar attiecību stāžu no diviem līdz 10 gadiem. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe šo faktu skaidro ar to, ka parasti šajā attiecību fāzē pāri uzsāk kopdzīvi un tādēļ kļūst aktuāla ģimenes budžeta plānošana. Vienlaikus dati liecina, ka laukos par mājsaimniecības finansēm strīdas salīdzinoši biežāk nekā pilsētās un šo strīdu iemesls galvenokārt ir saistīts ar zemo ienākumu līmeni un no tā izrietošās spriedzes.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta padomi, kā attiecībās izvairīties no strīdiem un konfliktiem par naudu:
1. Aizvietojiet strīdus ar rīcību
Strīdēties var dažādi. Tā vietā, lai atkal un atkal atgrieztos pie noteikta strīdu iemesla, pārvērtiet strīdu par konstruktīvu diskusiju, kas būtu vērsta uz rīcības plāna izveidi situācijas uzlabošanai. Visbiežāk strīdi nav nekas vairāk kā signāls, ka kaut kas nav nav kārtībā un tādēļ ir jāmaina.
2. Vienojieties par spēles noteikumiem
Nav vienas pareizas un universālas receptes finanšu jautājumu kārtošanai, katram pārim ir jāatrod sev piemērots risinājums. Galvenais ir vienoties par abiem partneriem pieņemamu budžeta plānošanas modeli. Daži pāri izvēlas kopīgu grāmatvedību, citi vienojas par pilnībā nodalītām finansēm. Tomēr svarīgi ir šo izvēli pārrunāt, jo lielākā daļa konfliktu rodas tādēļ, ka partneri izvairās savā starpā runāt par naudu.
3. Apsveriet laulības līguma slēgšanu
Latvijā noslēgto laulību skaits strauji tuvojas pirmskrīzes līmenim, tomēr uz katrām divām noslēgtajām laulībām viena tiek šķirta. Šis līgums ir vēl viens veids, kā pārim nonākt pie kopīgas izpratnes par ģimenes budžeta plānošanu, jo tas var paredzēt gan visas laulāto mantības kopību, gan škirtību. Šādā līgumā var atrunāt arī mantojuma un kredītsaistību kārtošanas jautājumus.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptauja par finansiāla rakstura nesaskaņām mājsaimniecībās veikta šā gada septembrī, internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus no visas Latvijas.
