Pagājušo nedēļu laikā ir bijis daudz jādomā par Latvijas jauniešiem, par jauno paaudzi. Pirmkārt tādēļ, ka ir mācību gada beigas un tas allaž ir bijis tāds kā atskaites punkts. Laikam 12 klašu laikā ierasto kārtību – maijā mazliet apstāties un atskatīties uz gada pirmajā cēlienā paveikto – cilvēks manto visai dzīvei.
Otrkārt, arī pie mums Institūtā maijs šogad kļuvis par mēnesi jauniešu zīmē. 13.maijā veiksmīgi aizvadīta pirmā (bet noteikti ne pēdējā!) Jauno finanšu ekspertu konference, kurā vidusskolēni no visas Latvijas bija sabraukuši, lai prezentētu savus secinājumus par personīgo finanšu plānošanu un sniegtu ierosinājumus situācijas uzlabošanai valstiskā mērogā. Video atskats uz konferenci pieejams šeit.
Visbeidzot, vakar Institūtā viesojās meitenes no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, kas konferencē ieguva jauno finanšu ekspertu titulus. Viena diena vērtīgu sarunu un diskusiju par naudu, nākotnes profesijas izvēli un mācībām.
Šajā laikā esam daudzas reizes uzdevuši jautājumus – kāda tad ir Latvijas jaunā paaudze, ko jaunieši domā par naudu, kā pret to attiecas? Mūsu pētījums (video Nr.3) liecina, ka bērni ļoti lielā mērā ir iespaidojušies no saviem vecākiem un no Latvijas sabiedrībā kopumā valdošajiem stereotipiem par naudu. Jaunieši naudu uzskata par kaut ko neaizsniedzamu, mazliet kaitīgu un reizēm pat bīstamu. Taču neviļus gribas secināt, ka šādi nauda tiek uztverta tad, ja tā pieder kādam citam, jo nodrošināt finansiālu labklājību sev un savai ģimenei tomēr gribas katram. Diemžēl vecās paaudzes aizspriedumi var traucēt jaunajai paaudzei to sasniegt.
Ko varam darīt lietas labā? Ne mirkli nevajadzētu aizmirst, ka bērni ir savu vecāku spogulis. Jaunieši apzināti un vēl biežāk – neapzināti atdarina savu vecāku uzvedību. Tādēļ, ja gribam, lai mūsu bērni naudas lietās būtu vēl prasmīgāki un veiksmīgāki par mums, ir jāsāk pašiem ar sevi un savu rīcību. Vai vienmēr rīkojamies tā, kā gribētu, lai nākotnē rīkotos arī mūsu bērni? Praktiski padomi par to, kas būt bērniem jāmāca par naudu, ir pieejami arī mūsu mājas lapā.
Un vēl viena spilgta atziņa no aizvadīto nedēļu lielā informācijas apjoma – vecākiem nevajadzētu baidīties ģimenes budžeta plānošanā iesaistīt savus bērnus. Patiesībā, ne reti tieši bērni ir tie, kas iekustina savus vecākus uz pārmaiņām šajā jomā. Visi skolēnu konferences dalībnieki kā viens atzina, ka viņu pievēršanās ģimenes budžeta plānošanas jautājumu izpētei ir rosinājusi arī viņu vecākus pievērsties šai jomai.
Es pati ļoti spilgi atceros to dienu, kad vidusskolas laikā ekonomikas skolotājas uzdevumā biju izveidojusi savas ģimenes budžeta pārskatu par vienu mēnesi, katru dienu pirms tam cītīgi pierakstot katru čeku MS Excel tabulā. Vecāki bija pārsteigti un ieinteresēti, jo neko tādu vēl nemācēja paveikt saviem spēkiem. Mans darbs viņiem kalpoja par iemeslu iesākto turpināt.
Jaunā paaudze ir daudz prasmīgāka jauno tehnoloģiju izmantošanā un līdz ar to – arī plānošanai atvēlētā laika samazināšanā. Tomēr visspilgtākā un, iespējams, vērtīgākā jauniešu īpašība, kas ģimenes budžeta plānošanā spēj ienest jaunas vēsmas, ir viņu neizsīkstošais maksimālisms un optimisms. Ja uzticēsiet viņiem atbildību par tik svarīgas dzīves jomas kā ģimenes finanses kontroli, jūs būsiet patīkami pārsteigti par to, cik pašaizliedzīgi jūsu bērns centīsies jūs noturēt uz pareizā ceļa. Ja jums ir bērni – pamēģiniet!
