Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Par elektroenerģijas tarifa izmaiņām ir dzirdējuši praktiski visi iedzīvotāji un gandrīz puse aptaujāto arī apgalvo, ka precīzi zina, kāds ir elektroenerģijas starta tarifs. Savukārt jaunā (paaugstinātā) tarifa apmēru precīzi zina tikai katrs trešais.
„Ja pieņemam, ka elektroenerģijas rēķina apmaksu ģimenēs parasti veic viens un tas pats ģimenes loceklis, ir tikai loģiski, ka precīzu tarifa apmēru zina tikai puse iedzīvotāju,” skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe. „Aptaujas rezultāti atklāj, ka cilvēkiem patlaban lielāko apjukumu rada jaunā maksājumu aprēķinu kārtība, kas būs atkarīga no patērētā elektroenerģijas daudzuma – ja trešdaļa iedzīvotāju ir noskaidrojusi, kāds būs jaunais tarifs, tad tā piemērošanu izprot tikai katrs piektais.”
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts atgādina, ka, sākot uzskaiti no šā gada 1.aprīļa, par pirmajām patērētajām 1200 kilovatstundām (kWh) būs jāmaksā līdzšinējais elektroenerģijas tarifs – 8,25 santīmi par kWh jeb starta tarifs, savukārt, sākot ar 1201. kWh, būs jāmaksā 10,74 santīmi par kWh jeb pamata tarifs.
Norēķinoties par elektronerģiju pašapkalpošanās portālā e-latvenergo.lv, sistēma automātiski aprēķinās, vai sasniegta 1200 kWh robeža, un piemēros atbilstošo tarifu. Iedzīvotājiem, kas par elektroenerģiju norēķinās citos veidos, patērētais elektroenerģijas daudzums būs jāuzskaita pašiem. „Latvenergo” sola nākotnē piedāvāt iespēju klientiem savā mobilajā tālrunī saņemt informatīvu īsziņu, kad tuvosies 1200 kWh robeža.
Tā kā lielākā daļa iedzīvotāju pagaidām vēl neizprot, kā tiks piemērots paaugstinātais elektroenerģijas tarifs, ģimenes lielākoties arī vēl nav aprēķinājušas tā ietekmi uz saviem izdevumiem. 61% respondentu domā, ka viņu ikmēneša rēķins par elektrību pieaugs, bet nezina, par cik. Tikai katrs desmitais uzskata, ka viņa ģimenes ikmēneša maksājums par elektroenerģiju nemainīsies.
Tabula: Ikmēneša maksājuma pieaugums atkarībā no ģimenes elektroenerģijas patēriņa
| Ģimenes patēriņš mēnesī | Maksājums mēnesī līdz 1.aprīlim un 1200 kWh robežai | Maksājums mēnesī pēc 1200 kWh robežas sasniegšanas | Kurā mēnesī sasniegs robežu? | Maksājuma pieaugums mēnesī pēc robežas sasniegšanas | Kopējais pieaugums līdz 2012.gada 1.aprīlim | % |
| 100 kWh | 8,25 Ls | - | nesasniegs | 0 Ls | 0 Ls | 0% |
| 150 kWh | 12,36 Ls | 16,11 Ls | dec 2011 | 3,75 Ls | 15,00 Ls | 10% |
| 200 kWh | 16,50 Ls | 21,48 Ls | okt 2011 | 4,98 Ls | 29,88 Ls | 15% |
| 300 kWh | 24,75 Ls | 32,22 Ls | aug 2011 | 7,47 Ls | 59,76 Ls | 20% |
| 500 kWh | 41,25 Ls | 53,70 Ls | jūn 2011 | 12,45 Ls | 119,52 Ls | 24% |
| 1000 kWh | 82,50 Ls | 107,40 Ls | maijs 2011 | 24,90 Ls | 268,92 Ls | 27% |
| 2000 kWh | 165,00 Ls | 214,80 Ls | apr 2011 | 49,80 Ls | 567,72 Ls | 29% |
„Institūta aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 300 un vairāk kilovatstundas, izdevumi par elektroenerģiju šā gada rudenī pieaugs diezgan būtiski – rēķins vienā mēnesī palielināsies vismaz par 7 latiem. Taču kopējais pieaugums nepārsniegs 30% no līdzšinējā rēķina. Ir arī jāņem vērā, ka patēriņa robežas sasniegšana, kas nozīmēs tarifa palielinājumu, daudzām ģimenēm notiks augustā, septembrī un oktrobrī – laikā, kad ģimenēm būs izdevumi bērnu skolas gaitu uzsākšanai un saistībā ar apkures sezonas sākšanos. Ģimenēm ir svarīgi savlaicīgi ieplānot šo izdevumu pieaugumu, lai nebūtu jāatsakās no citiem nepieciešamajiem tēriņiem un neveidotos parādi, īpaši, ja visas iespējas taupīt uz elektrības rēķina jau izsmeltas,” norāda Diāna Krampe.
Aptaujas rezultāti arī atklāj, ka 59% iedzīvotāju uzskata, ka jau ir izdarījuši visu iespējamo, lai elektrību tērētu taupīgi. Taupīt elektroenerģiju tarifu paaugstināšanas dēļ plāno aptuveni trešdaļa iedzīvotāju.
Institūta aptauja par iedzīvotāju zināšanām par elektronerģijas tarifu veikta ša gada 31.martā, internetā aptaujājot vairāk nekā 500 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
