Četras no desmit Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujātajām Latvijas ģimenēm, kuru mājoklī ir centrālā apkure, uzskata, ka par siltumenerģiju spēs samaksāt no ikmēneša ienākumiem, un gaida drīzu apkures pieslēgšanu. Tomēr gandrīz tikpat aptaujāto pieļauj, ka rēķini par siltumapgādi šajā apkures sezonā viņu ģimenes budžetam var kļūt pārāk lieli un tādēļ ir gatavi uz iespējami ilgāku laiku atlikt apkures pieslēgšanu, lai samazinātu izdevumus rēķinu apmaksai.
Runājot par siltumu, Latvijas iedzīvotāji iedalās divās grupās – vieni gatavi maksāt, lai mājās būtu silti pēc iespējas ātrāk, kamēr otri meklē risinājumus, kā sildīties citā veidā un attālināt to brīdi, kad jāsāk maksāt apkures rēķini. Teju 62% aptaujāto priecātos, ja apkuri pieslēgtu iespējami vēlu, turpretī pārējie drīzu apkures sezonas sākšanos gaida jau ar nepacietību. Vienlaikus 20% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju ir satraukušies par savlaicīgu apkures pieslēgšanu, ko varētu kavēt citu mājas iedzīvotāju uzkrātie parādi par siltumenerģiju.
39% aptaujāto uzskata, ka apkures cenu kāpums šoruden neatstās būtisku ietekmi uz viņu ģimenes budžetu un plāno apkures rēķinus maksāt no ikmēneša ienākumiem. Savukārt 22% aptaujāto rēķinu apmaksai paredz izmantot jau izveidotus uzkrājumus, jo ir pārliecināti, ka ar ikmēneša ienākumiem nepietiks. Katrs ceturtais jau šobrīd pieļauj, ka apkures rēķinus nespēs nomaksāt laicīgi, bet 13% respondentu apgalvo, ka apkures rēķinus nomaksāt nespēs vispār.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use skaidro, kādus sagatavošanās pasākumus pirms apkures sezonas sākšanās iedzīvotāji var veikt paši saviem spēkiem: „Lai apkures sezona nebūtu jāsagaida ar bažām, jebkurš iedzīvotājs var uzrunāt savas mājas apsaimniekotāju un iegūtu informāciju par gaidāmās sezonas apkures tarifu. Iepriekšējo gadu rēķini var sniegt labu ieskatu tajā, cik lielu daļu no ģimenes budžeta izdevumiem katru mēnesi parasti veido maksājumi par apkuri. Plānojot turpmākos maksājumus, jāparedz iespējama izdevumu palielināšanās gan laikapstākļu, gan tarifa pieauguma ietekmē. Tāpat iespējams noskaidrot to, kad mājas apsaimniekotājs plāno apkures pieslēgšanu un vai to neietekmēs citu mājas iedzīvotāju nenomaksātie rēķini. Visi šie pasākumi palīdzēs jau laikus prognozēt savas ģimenes izdevumus apkures sezonas periodā.”
„Laika apstākļus un apkures tarifus ietekmēt nav iedzīvotāju spēkos, tomēr katram ir iespēja savlaicīgi sagatavoties ziemas sezonai – un tas nav attiecināms tikai uz apkures sezonas sākšanos,” turpina Ieva Use, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore. „Ja zinām, ka septembrī bērni būs jāsagatavo skolas gaitām, ka oktobra vidū tiks pieslēgta apkure un jāmaksā mājokļa nodoklis, ir vērts jau laikus šiem pasākumiem atlikt kaut nelielu naudas summu. Gada aukstākie un tādēļ apkures izmaksu ziņā dārgākie mēneši parasti ir janvāris un februāris, tadēļ iedzīvotājiem vēl ir laiks tiem finansiāli sagatavoties.”
Institūta pārstāve norāda, ka ilgtermiņā iedzīvotājiem noteikti ir vērts apsvērt sava mājokļa siltumefektivitātes palielināšanas pasākumus – visa nama vai atsevišķu tā daļu siltināšanu, kā arī siltumiekārtu modernizācija, kas ļauj ietaupīt līdz pat 50% izmaksu par siltumapgādi. Savukārt, lai izvairītos no apkures maksājumu sezonalitātes, iedzīvotāji var vienoties ar apsaimniekotāju par maksājumu izlīdzināšanu visa gada garumā.
Institūta aptauja par iedzīvotāju noskaņojumu, sagaidot apkures sezonu, veikta šā gada septembra beigās, interneta vidē aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentus vecumā no 25 gadiem. Aptaujas gaitā institūts apkopojis arī atbildes par to, kā Latvijas iedzīvotāji sildās paši un uztur siltumu mājokļos pirms apkures sezonas sākšanās, kas pieejamas institūta mājas lapā.
