Skolas vecuma bērnu vecāki atzīst, ka, uzsākot mācību gadu, jau jāsāk plānot pavasara izdevumi, piemēram, pēdējam zvanam, izlaidumam, ekskursijām, nometnēm un sezonas apģērbam, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā aptaujā un diskusijā ar vecākiem par izdevumiem bērnu skološanai un attīstībai. Vecāki, kuri veic savu izdevumu uzskaiti, norāda, ka vislielākie izdevumi ir tieši rudenī un pavasarī, turklāt tēriņi bērnu vajadzībām nereti pārsniedz pusi no ģimenes budžeta atlikuma pēc obligāto maksājumu veikšanas.
Gada griezumā vidēji mēnesī bērna vajadzībām, attīstībai un izglītībai vecāki tērē līdz 100 latiem, neskaitot izdevumus par kopīgajām ģimenes maltītēm un mājokļa komunālajiem maksājumiem. Katra piektā ģimene tērē pat līdz 300 latiem mēnesī, savukārt gandrīz 20% respondentu neuzskaita savus ikmēneša tēriņus bērna vajadzībām.
64% aptaujas dalībnieku norāda, ka bērnu sagatavošana jaunam mācību gadam izmaksā līdz 100 latiem, savukārt vēl 29% - ka bērnu sagatavošana skolas gaitām prasījusi līdz pat 300 latiem. Tradicionāli augusta un septembra izdevumu grozā ietilpst mācību grāmatas, kancelejas preces un apģērbs. Tomēr daļa vecāku uzsver, ka ne vienmēr pirkumus, kas veikti bērna vajadzībām augustā, uztver par izdevumiem skolas gaitu uzsākšanai, jo sezonas apģērbs un apavi būtu jāgādā arī tad, ja bērns uz skolu neietu.
Institūta organizētajā fokusgrupas diskusijas laikā ar bērnu vecākiem arī atklājās, ka mācību gadam vecāki īpaši iepriekš negatavojas. Taču ja bērns apmeklē pulciņus vai nodarbības, kuru ietvaros jādodas kādā braucienā vai nepieciešams lielāks pirkums, lai piedalītos izvēlētajā aktivitātē, vecāki pārsvarā iekrāj nepieciešamo naudu trīs-četru mēnešu laikā. Tieši tāpat vecāki, kuru bērni uzsāk mācības izlaiduma klasē, atzīmēja, ka tas ir liels pārbaudījums ģimenes budžetam un tādēļ citiem vecākiem iesaka jau laicīgi sākt uzkrāt bērna žetonvakara, pēdējā zvana un izlaiduma vajadzībām, jo no ikdienas budžeta visas vajadzības šādos gadījumos apmaksāt neesot iespējams.
„Vecāku diskusijas ietvaros, kurā runājām par bērnu attīstību un tam nepieciešamajām finansēm, skaidri parādījās, ka Latvija ir bagāta ar ļoti atvērtiem, domājošiem un atbalstošiem vecākiem, kas no sirds rūpējas par savu atvašu izglītību un izaugsmi. Lai arī vairums vecāku atzina, ka izdevumi par skolu, pusdienām, pulciņiem, nometnēm un apģērbu ir plānojami, tomēr ne vienmēr iespējams veikt savlaicīgus uzkrājumus,” stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use turpinot: „Tādēļ ir labi, ja ģimenei ir iespēja turēt kādu naudu rezervē, lai arī tie būtu tikai desmit lati mēnesī. Šāda rezerve ļaus justies stabilāk, kā arī mierīgāk uztvert iepriekš neplānotas finanšu vajadzības bērnam.”
Fokusgrupas diskusijā augustā piedalījās 10 vecāki no Rīgas un pierīgas, kuru ģimenēs ir viens vai vairāki bērni skolas vecumā. Aptaujā interneta vidē jūlijā piedalījās ap 200 vecākiem.
